Krievija pievelk ģeopolitiskās enerģētikas skrūves Vācijai un ES

Krievijas enerģētikas gigants Gazprom piektdien pievilka ģeopolitiskās skrūves Vācijai un ES, paziņojot, ka tā cauruļvads Nord Stream 1 tiks slēgts uz nenoteiktu laiku. Paziņojums nāca tikai dažas stundas pēc tam, kad G7 līderi sarīkoja paši savu preses konferenci, lai paziņotu par savu vienprātīgo vienošanos mēģināt noteikt "cenu griestus" Krievijas naftas eksportam.

Varbūt laiks bija tikai nejaušība, bet varbūt nē.

Nord Stream 1 jau bija pārtraukta plānotās apkopes dēļ, kurai bija paredzēts ilgt tikai dažas dienas, un piektdien līnija būtu atsākta. Taču Gazprom amatpersonas apgalvoja, ka viņi ir atklājuši jaunu "kļūdu" sistēmas pēdējā atlikušajā ekspluatācijā esošajā kompresora turbīnā, kurai būs nepieciešams remonts, pirms līniju varēs restartēt. Plūsmas pa cauruļvadu parasti darbina kopā 6 kompresori, bet četri ir bijuši izslēgti vairākus mēnešus un Reuters ziņojumi ka piektā daļa paliek Vācijā, kur tā ir iegrimusi nedēļām pēc remontdarbiem Siemens Company objektā Kanādā.

Gazprom pagājušajā nedēļā sūdzējās, ka turbīnas nogādāšana atpakaļ uz to ir kavēta kompresoru stacija Portovajā ir radies no ierobežojumiem, ko Krievijai uzlika ASV un Eiropas sankcijas saistībā ar karu Ukrainā. Kopš jūlija Nord Stream 1 piegādā gāzi Vācijā tikai ar 20% no tās parastās jaudas, un Gazprom vaino vajadzību darbināt cauruļvadu sistēmu, darbojoties tikai vienam no sešiem kompresoriem.

"Kanādas, ES, Apvienotās Karalistes sankciju režīmi un pašreizējās situācijas neatbilstība Siemens puses esošajām līgumsaistībām padara dzinēja 073 piegādi Portovajas kompresoru stacijai neiespējamu," sacīja Gazprom.

Eiropas Komisijas galvenais pārstāvis Ēriks Māmers tviterī atbildēja uz Gazprom apgalvojumu, sakot: "Gazprom paziņojums šopēcpusdien, ka tas atkal slēgs NorthStream1 maldinoši aizbildinoties, ir vēl viens apstiprinājums tā kā piegādātāja neuzticamībai. Tas ir arī pierādījums Krievijas cinismam, jo ​​tā dod priekšroku lāpām gāzei, nevis pilda līgumus.

Neatkarīgi no tā, kāda varētu būt patiesā motivācija un fakti, Gazprom jaunākais solis pakļauj Vāciju reālām briesmām, tuvojoties ziemai. Kamēr tur nesen amatpersonas svinēja ziņu, ka dabasgāzes krātuves ir piepildītas līdz 80% no pilnas jaudas, tas tiešām sniedz niecīgu komfortu iedzīvotājiem. Tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs, dabasgāzes krātuve ir paredzēta, lai veiktu tikai periodisku dublēšanu, ja pašreizējais ražošanas vai importa apjoms nespēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu.

Valdības apzinātu politisko lēmumu dēļ Vācijai ir ļoti maz pašreizējās dabasgāzes ražošanas, un tā paļaujas gandrīz tikai uz dabasgāzes importu, lai apmierinātu pašreizējo pieprasījumu, un Krievija ir lielākais vienīgais avots. Kopš tās slavinātā vēja rūpniecība sāka ciest neveiksmi pirms vairāk nekā gada, Vācijas valdība ir centusies iegūt papildu importu, lai apmierinātu patērētāju un rūpniecības vajadzības, un šie centieni pastiprinājās pilnīgā izmisumā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma uzsākt savu bezjēdzīgo karu pret Ukraina.

ASV prezidents Džo Baidens neilgi pēc Putina iebrukuma solīja, ka ASV sašķidrinātās dabasgāzes rūpniecība strādās, lai apmierinātu lielu daļu Vācijas un Eiropas vajadzību, taču viņš deva šo solījumu, faktiski nekonsultējoties ar nevienu no ASV nozares darbiniekiem. Lai gan daudzas ASV kravas kopš tā laika ir novirzītas no Āzijas un citām valstīm, lai tās piegādātu Eiropā, būs nepieciešami gadi ievērojamas infrastruktūras paplašināšanas un miljardiem jaunu investīciju, lai ASV rūpniecība patiešām radītu lielas pārmaiņas Eiropas labā. Diemžēl Baidena regulatori ir izrādījuši ļoti mazu nodomu paātrināt atļauju izsniegšanu, kas ir jāsaņem, pirms var turpināties paplašināšanās.

Tikmēr Baidena administrācija ir bijusi arī vadošā loma, virzot šo “cenu griestu” koncepciju G7 ietvaros. Neskatoties uz piektdien paziņoto vienošanos, grupa joprojām nav izpaudusi neviena plāna detaļas, un tāpēc mums nav ne vārda par to, kā G7 valstu līderi pārliecinātu Krievijas trīs lielākos ārpuseiropas naftas tirdzniecības partnerus Ķīnu, Indiju un Irānu sadarboties šajā globālajā plānā. Šāda sadarbība būtu būtiska patiesiem panākumiem, taču šķiet maz ticama, ņemot vērā Ķīnas un Indijas dalību kopā ar Krieviju arvien spēcīgākajā BRICS aliansē un Irānas ziņoto vēlmi pievienoties. Var tikai brīnīties, vai G7 plānotāji patiešām ir pārdomājuši šo shēmu līdz loģiskajam secinājumam, vai arī tas galvenokārt attiecas uz ziņojumapmaiņu un optiku.

Tas, ko mēs šeit redzam, ir tikai vēl viens no gariem piemēriem, kā šīs sankcijas, ko Krievijai it kā noteikušas rietumu valdības, šķiet negatīvas, nodarot vairāk ļaunuma Eiropas, Kanādas un ASV vienkāršajai tautai nekā tās ir. par Vladimiru Putinu un Krievijas armiju. Šajā gadījumā visas mahinācijas un viltības ir atstājušas Vāciju un lielu daļu pārējās Eiropas lielās briesmās, tuvojoties ziemai.