Pasaules līderi Abū Dabī saka, ka Krievijas iebrukums Ukrainā izraisa atjaunojamās enerģijas steigu

Franss Timmermanss tikko uzrunāja starptautisko atjaunojamo enerģijuREGI
Aģentūras (IRENA) asambleja norādīja, ka divi nozīmīgākie notikumi viņa ilgajā mūžā ir Padomju Savienības sabrukums un Krievijas iebrukums Ukrainā — autokrātijas mēģinājums ieņemt mierīgu, demokrātisku valsti. Taču karš ir skāris Krieviju un licis lielai daļai pasaules paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju un samazināt enerģijas patēriņu.

Tas ir pozitīvs solis ceļā uz klimata pārmaiņu novēršanu, kas ir galvenā Abū Dabī pasākuma tēma. Patiešām, atjaunojamā enerģija un lietus mežu apsaimniekošana ir visuzticamākie veidi, kā sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus.

"Mēs paātrinām atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un dažādojam enerģijas piegādi, jo Putins ir pārvērtis enerģiju par ieroci," saka Timmermanss, Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents. “Mūsu enerģētikas suverenitāte nav meklējama fosilā kurināmā, bet gan atjaunojamos enerģijas avotos. Šī pāreja notiek ātrāk nekā jebkad agrāk.

Bet vai tas ir pietiekami ātri? Eiropas Zaļā jaunā kursa mērķis ir līdz 2030. gadam uz pusi samazināt kontinenta siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam kļūt par oglekļa neitrālu — vienošanās tika noslēgta 2019. gadā. Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis vēlas būt neitrālas no oglekļa emisijām 2050. gadā.

Pasaule 295,000. gadā pievienoja 2021 320,000 megavatu jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas un vēl 2022 2030 megavatu 75. gadā. Tomēr līdz 80. gadam zaļās enerģijas patēriņam visā pasaulē ir jāpalielina trīskāršojums, nodrošinot miljoniem darba vietu, īpaši jaunattīstības valstīs. Tikmēr fosilais kurināmais veido XNUMX% no visām cilvēka radītajām emisijām un aptuveni XNUMX% no visa enerģijas patēriņa.

Krievija zaudēs tirgus daļu, bet fosilais kurināmais neiztvaiko. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā norāda uzņēmumam Big Oil, ka tai ir jādažādo — ilgi jāpēta vēja un saules enerģija un jāattīsta akumulatoru uzglabāšana un oglekļa uztveršana.

Visas pasaules valstis ir parakstījušas Parīzes vienošanos, kas paredz ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1.5 grādiem pēc CelsijaCEL
līdz gadsimta vidum, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Ja tas netiks darīts, paātrināsies jūras līmeņa celšanās, saasināsies plūdi un sausums, kā arī tiks apdraudēta pārtikas un ūdens apgāde. Zinātnieki saka, ka tagad esam tuvu 1.2 grādi, lai gan riski ir atkarīgi no ģeogrāfijas.

"Mēs virzāmies lēnām un pakļaujam sevi daudz lielākiem riskiem, potenciāli apdraudot aizraujošākās ekonomikas pārmaiņas," saka Džons Kerijs, ASV īpašais prezidenta sūtnis klimata jautājumos IRENA asamblejas laikā. Ja mēs vienkārši izvietosim atjaunojamos enerģijas avotus tādā līmenī, kādu mēs varētu, mēs varam sasniegt 2030. gada mērķus.

Viņš piebilst, ka 138 valstis, kurās ir mazāk nekā 1% no gada CO2 emisijām, ir pakļautas 20 valstu žēlastībai, kas veido 80% no šīm emisijām. “Mums jāpalīdz valstīm, kuras pašas to nevar izdarīt. Tas ir lielākais izaicinājums, ar kādu planēta jebkad ir saskārusies. Klimata pārmaiņu radītā kaitējuma iespējamība ir 100%.

Vai atjaunojamie enerģijas avoti ierobežos vai veicinās ekonomikas izaugsmi?

IRENA stāsta, ka vēja un saules enerģijas cena kopš 2020. gada ir samazinājusies par diviem cipariem. Tāpēc pēdējo četru gadu laikā aptuveni 80% no uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas ir iegūti no atjaunojamiem energoresursiem. Taču mums ir nepieciešams trīskāršot investīcijas atjaunojamos energoresursos — no esošās uzstādītās bāzes 260 gigavatiem līdz vairāk nekā 800 gigavatiem līdz 2030. gadam. Tam būs jāiegulda 5.7 triljoni USD.

"Ir ļoti augstas fosilā kurināmā cenas, jo īpaši pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā," saka Tongas premjerministrs Siaosi Ofakivahafolau Sovaleni, Polinēzijas karaliste ar vairāk nekā 170 Klusā okeāna dienvidu salām. “Mēs vēlamies atbrīvoties no tā un līdz 70. gadam sasniegt 2025% atjaunojamo energoresursu — tas ir iespējams, tikai sadarbojoties ar privāto sektoru. Klimata pārmaiņas ir eksistenciāls drauds mums Klusajā okeānā. Mums tas ir izdzīvošanas jautājums. Mums (galu galā) ir vajadzīgi 100 procenti atjaunojamie enerģijas avoti.

Bet vai enerģētikas pāreja ierobežos vai veicinās ekonomikas izaugsmi? Izmaiņas prasīs laiku, un tās nevar atstāt nevienu aiz muguras. Tagad mērķis ir nodrošināt vispārēju piekļuvi elektrībai un ieslēgt apgaismojumu — kaut kas prasa pamatīgu progresu enerģijas tehnoloģijās: akumulatoru uzglabāšanai un videi draudzīgam ūdeņradim. “Ja vien mēs neatrisināsim “visu diennakti” jautājumu, mums nebūs pārejas enerģijas,” saka Shri Raj Kumar Singh, Indijas enerģētikas un atjaunojamās enerģijas ministrs.

Saskaņā ar IRENA pētījumu, atjaunojamo energoresursu īpatsvara trīskāršošana palielinās iekšzemes kopproduktu visā pasaulē par 2.4%. 85 miljoni jaunu amatu, kas saistīti ar zaļās enerģijas ekonomiku, samazinātu 16 miljonus zaudēto darbavietu, kas saistītas ar veco ekonomiku. Tajā pašā laikā, Baltā nama vadības un budžeta birojs nesenais pētījums atklāja, ka klimata pārmaiņas varētu samazināt šīs valsts ekonomisko izlaidi par 10% un piespiest valdību katru gadu tērēt no 25 līdz 128 miljardiem ASV dolāru katastrofu seku likvidēšanai.

Kāda ir mūsu atbildība nākamās paaudzes priekšā?

Tīra enerģija neapšaubāmi ir 21. gadsimta jaunā ekonomiskā robeža un dekarbonizācijas katalizators. Tā uzskata Ahims Šteiners no Vācijas, ANO Attīstības programmas administrators.

Viņš žurnālistiem sacīja, ka saules un vēja enerģija ir lētākā enerģija uz kilovatstundu. Taču, lai gan tie rada vairāk darbavietu un nodrošina piekļuvi enerģijai attālos reģionos, tiem ir vajadzīga palīdzība plašākā politiskajā, finanšu un regulējuma pasaulē. Dažas valstis izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, lai saražotu no 70% līdz 90% no savas enerģijas. "Tātad vienīgais mainīgais ir vadība."

Ņemiet vērā Indiju, kas pirms 8 gadiem uzskatīja, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir neizturami. Tomēr šodien valsts plāno līdz 450,000. gadam iegūt 2030 90 megavatu zaļās enerģijas. Tikmēr atjaunojamie resursi nodrošina XNUMX% no Kenijā patērētās elektroenerģijas.

Urugvaja, kas 98% enerģijas iegūst no zaļās enerģijas, ir izveidojusi 1.5 miljardu dolāru zaļo obligāciju, kas ir atkarīga no lietus mežu saglabāšanas un tīras enerģijas mērķu sasniegšanas. Ja tā notiek, procentu likmes maksājums samazināsies. Tikmēr Brazīlija atrodas krustcelēs: tās ekonomika ir atkarīga no naftas attīstības no Petroleo Brasileiro SA, bet tās pamatiedzīvotāji dzīvo no Amazones lietus mežiem, kas ir arī zemes plaušas, kas absorbē CO2 no atmosfēras.

"Kārdinājums ir teikt, ka mēs izmantosim (fosilo kurināmo attīstību) tik ilgi, cik vien iespējams," saka Šteiners. "Taču nav šaubu, ka mēs virzāmies uz dekarbonizētu pasauli. Tā ir pāreja. Mēs neprasām izslēgt rīt.

Apvienotie Arābu Emirāti, kur 28. gada novembrī notiks COP2023, ir piemērs. Pirms divām desmitgadēm naftas ieguves valsts pieņēma jauno enerģijas ekonomiku un dažādoja. 2009. gadā nafta veidoja 85% no tās ekonomikas. Šobrīd tas ir 30% un ir vērsts uz zaļo enerģiju, kas radīs 200,000 2025 jaunu darba vietu laikā no 2050. līdz XNUMX. gadam. AAEAAE
arī iegulda 50 miljardus dolāru zaļajās tehnoloģijās sešos kontinentos.

Klimata pārmaiņu un vides ministre Mirjama binta Muhameds Saīds Harens Almheiri žurnālistiem sacīja, ka viņas valsts atbalsta "taisnīgu enerģētikas pāreju", kas ir "ambicioza un pragmatiska", piebilstot, ka "klimata rīcība ir nevis izmaksas, kas jāsedz, bet gan iespēja izmantot. ”.

Politiskā, ekonomiskā un vides sfēra ir saskārusies, tādēļ ir obligāti jāpaātrina pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem — pāreja, kas radīs darbavietas, labklājību un energoapgādes drošību.