Dienvidkorejai ir ekonomikas 101. klase Covid laikmetam

Šķiet, ka Dienvidkorejas ekonomika nav saņēmusi piezīmi, ka Covid-19 joprojām ir eksistenciāls drauds.

Pat tad, kad Omicron variants vislabāk ietekmē globālo izaugsmi, Āzijas ceturtā lielākā ekonomika parāda attīstītajai pasaulei, kā tas tiek darīts. Seula beidzās 2021. gads ne tikai ar 13. gadu^th secīgs ikgadējais tirdzniecības pārpalikums, bet rekordliels eksporta ieņēmumus uz visu laiku augstākajiem tirdzniecības apjomiem.

Tas atbilst Korejas Attīstības institūta 4% izaugsmes prognozēm šogad. Tāpat arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kas prezidenta Muna Džēina tautai bija devusi labumu no šaubām. Un tā gudri.

Korejai patiešām ir 25 gadu pieredze skeptiķu mulsināšanā. Pēc 1997. gada Āzijas krīzes Koreja sarīkoja reģiona iespaidīgāko atgriešanos. 2008. un 2013. gadā Seula izvairījās no vissliktākā Volstrītas avārijas un Federālo rezervju sistēmas "konusveida dusmu lēkmes".

Tagad Koreja pierāda, ka tikai kompetenti un veikli vēršoties pret pandēmiju, 12 labāko valstu ekonomika var uzplaukt.

Protams, Koreja piedzīvo Covid-19 infekcijas pieaugumu, tāpat kā gandrīz visur citur. Taču, pārspējot vakcinācijas, sociālās distancēšanās un seku mazināšanas paņēmienus, Korejai ir pierādījumi, ka tā tiek galā ar pandēmijas radītajām problēmām labāk nekā vienaudži.

Arī Koreja Covid laikmetā ienāca uz stingrākiem pamatiem nekā vairums lielāko ekonomiku. Mūna valdībai nebija jāatver savs maciņš tik agresīvi kā Japānai vai ASV, kā arī Korejas Banka nekad nesamazināja procentu likmes līdz nullei vai nesamazināja kvantitatīvās mīkstināšanas trušu caurumu.

Faktiski BOK gubernators Lī Džujols ir paaugstinājis likmes. Viņa komanda augustā un novembrī pastiprināja monetāro politiku, uzskatot, ka izaugsme bija pietiekami stabila, lai izturētu likviditātes sprauslas aizvēršanu.

Tomēr Korejas politikas veidotājiem ir jāstrādā, lai saglabātu ekonomikas izaugsmi 4% robežās. Sarežģīt lietas ir tas, ka 52 miljonu iedzīvotāju valsts gatavojas vadības maiņai pēc 9. martā notikušajām vēlēšanām.

Korejas prezidenti ieņem tikai vienu pilnvaru termiņu, kas nozīmē, ka Mūns drīzumā nodos vadības grožus jaunai valdībai. Uzmanības novēršanas apstākļos BOK un Finanšu ministrijas ierēdņiem būs jārīkojas pārliecinoši un radoši, lai nodrošinātu izaugsmi.

Korejas 2021. gadam ir zināma veiksme. Tā lepojas ar pasaules labākajiem atmiņas mikroshēmu ražotājiem, piemēram, Samsung Electronics un SK Hynix. Viņi un vienaudži guva labumu no Covid-19, jo rīkojumi par darbu no mājām palielināja pieprasījumu pēc elektronikas. Un pieprasījuma pieaugumam pēc lielākas jaudas datu centros.

Tomēr pēdējie divi gadi bija zaudēts periods korporatīvajai reformai, kas bija nepieciešama izaugsmes dzinēju pārkalibrēšanai. Jau 20 gadus virkne Korejas līderu solīja samazināt ģimenei piederošo konglomerātu varu, kas slejas pār ekonomiku.

Šie tā sauktie haeboli uzsūc lielu daļu novatoriskā skābekļa, atstājot maz vietas jaunizveidotiem uzņēmumiem. Šī vienošanās padara Koreju pārāk atkarīgu no eksporta, vienlaikus kavējot produktivitāti un ekonomiskus traucējumus, kas nepieciešami, lai valsts varētu pārvietoties uz augšu.

Piemēram, Mūna priekštece Park Geun-hye stājās amatā 2013. gadā, solot veidot “radošāku ekonomiku” un “demokratizēt” izaugsmes priekšrocības. Viņa plaši runāja par pārmērīgas korporatīvās peļņas aplikšanu ar nodokļiem, labāk izmantojot algas. Un mainīt nodokļu atvieglojumus, lai atbalstītu jaunuzņēmumus.

Tā vietā Parku izvēlējās chaebol sistēma, kuru viņa solīja ierobežot. 2017. gadā Pārks tika arestēts un impīčmentēts kukuļošanas skandāla laikā, kura rezultātā cietumā tika ieslodzīts arī lielākā šaebola — Samsung — galva.

Lee Jae-yong ir bijis cietumā un ārpus tā kopš 2017. gada. Mūns nesen parku apžēlojis nacionālās vienotības garā.

Kad Mūns pārņēma vadību 2017. gadā, viņš devās vēl tālāk ar plāniem atjaunot ekonomiku. Viņa sākotnējā “izaugsmes stimulēšanas” stratēģija ietvēra minimālās algas paaugstināšanu, nodokļu paaugstināšanu turīgajiem, politiku, lai katalizētu jaunuzņēmumu uzplaukumu, un centienus uzbrukt korporatīvajai korupcijai.

Neraugoties uz strukturālo izmaiņu trūkumu, BOK izdevās saglabāt ekonomiku pāri, izmantojot spēcīgu eksporta sektora palīdzību. 2021. gadā ārvalstu sūtījumu apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni – 644.54 miljardus USD, kas ir par 25.8% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Tā kā Omicron dara visu iespējamo, Koreja, iespējams, nevarēs paļauties uz eksporta dzinēju daudz ilgāk. Tomēr tauta māca Ekonomikas 101 kursu Covid vecumam.