(Bloomberg) — Zviedrijas mājokļu cenu kritums oktobrī paātrinājās, jo Ziemeļvalstis, kuru pārņēma vissmagākais mājokļu kritums pēdējo trīs gadu desmitu laikā, parāda, kas var sagaidīt daudzas citas attīstītās ekonomikas.
Visvairāk lasītie no Bloomberg
Viens no globālās mājokļu lejupslīdes virzītājspēkiem, ko veicināja pieaugošā inflācija un centrālās bankas pasākumi, lai ierobežotu cenu kāpumu, Zviedrijā mājokļu cenas tagad ir samazinājušās par aptuveni 14%, salīdzinot ar augstāko līmeni šogad, liecina Valueguard, kas apkopo datus. Cenas ir kritušās jau septiņus mēnešus pēc kārtas, jo mājsaimniecības saspiež dzīves dārdzības pieaugums.
Kritums ir neparasts valstī, kur iepriekšējās korekcijas bijušas seklas un īslaicīgas, un daudzi jauni mājokļu pircēji nekad nav piedzīvojuši mājokļu tirgus sabrukumu.
Kamēr mājokļu tirgi visā pasaulē atdziest un notiek mazāk darījumu, daudzās valstīs vēl nav sākusies cenu pazemināšanās. Mājokļu cenas Kanādā tagad ir samazinājušās par 10% no maksimuma. Papildus Zviedrijai tiek prognozēts, ka kritums no maksimuma līdz minimumam pat par 20% ir valstīs, tostarp ASV, Apvienotajā Karalistē un Jaunzēlandē.
"Daudzas mājas tiek pārdotas par cenu, kas ir ap prasīto cenu, un solīšanas kari notiek reti," teikts nekustamo īpašumu aģenta Lansforsakringar Fastighetsformedling izpilddirektora Markusa Svanberga paziņojumā. "Mēs neparedzam reālu atveseļošanos agrākais līdz nākamā gada pavasarim."
Oktobrī HOX Sweden mājokļu cenu indekss samazinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kas ir straujākais kritums kopš jūnija, pirmdien paziņoja Valueguard.
Kritumu izraisa savrupmājas, kas ir īpaši neaizsargātas, jo elektrības cenas strauji pieaug. Nekustamo īpašumu organizācijas Maklarstatistik pagājušajā nedēļā publicētais ziņojums liecina, ka dienvidu elektroenerģijas zonās, kas cieš no deficīta un augstām cenām, cenu kritums ir divreiz lielāks nekā valsts ziemeļu galā, kur ir hidroelektrostaciju pārpilnība.
Vairums prognozētāju sagaida, ka lejupslīde turpināsies, un pašreizējā trajektorija liecina, ka pandēmijas laikā sasniegtie lielie mājokļu cenu pieaugumi varētu tikt dzēsti līdz nākamā gada sākumam.
Ko saka Bloomberg Intelligence:
Centrālās bankas paredzamais kopējais kritums par 18% izskatās pēc labākā gadījuma iznākuma. Līdz ar hipotēku likmju kāpumu (divkāršojies līdz 3.6% jaunajām hipotēkām), tas liecina par lielākiem Swedbank un Handelsbanken, kam seko SEB un Nordea, vērtības samazināšanās ar mazākiem ieņēmumiem, iespējams, kreditēšanas palēnināšanās dēļ. Var būt nepieciešams cenu kritums par 30% vai vairāk, lai izraisītu ievērojamu slikto parādu pieaugumu, kas izskatās arvien reālāk.
— Filips Ričardss un Ilija Ščupko, analītiķi. Lai iegūtu pilnu piezīmi, noklikšķiniet šeit.
Jaunākie dati nāk, kad Zviedrijas centrālā banka gatavojas paziņot par savu nākamo soli cīņā pret augošo inflāciju. Sagaidāms, ka banka 75. novembra sanāksmē paaugstinās savu politikas likmi par 23 bāzes punktiem pēc pilna procentpunkta paaugstināšanas septembrī. Riksbank savu lēmumu paziņos 24. novembrī.
"Mājokļu tirgus lejupslīdes tempam vajadzētu radīt Riksbank bažas," klientiem adresētajā paziņojumā sacīja Nordea Bank Abp analītiķis Gustavs Helgesons. "Mēs negaidām, ka šodienas skaitlis ietekmēs gaidāmo lēmumu par likmēm ceturtdien, taču nepārtraukta strauja krituma dēļ Riksbank nākamajā gadā varētu darboties lēnāk."
Pirms lejupslīdes Zviedrijas mājokļu tirgus bija viens no karstākajiem Eiropā, un mājsaimniecību parādu stabila palielināšanās jau sen ir bijusi galvassāpes valsts finanšu regulatoriem un centrālajai bankai. Šajā posmā galvenās bažas ir par ietekmi uz patērētāju tēriņiem, jo sabiedrībā, kurā liela daļa hipotēku ir piesaistītas mainīgām likmēm, pieaug aizņēmumu izmaksas.
Pieaugot cenām, Riksbank ir aprēķinājusi, ka ģimenei Stokholmā, kuras aizdevumi sedz pusi no mājokļa vērtības, nākamgad kopējie izdevumi varētu pieaugt par 60%, salīdzinot ar 2021. gada līmeni.
Turklāt pieaugušās aizņēmumu izmaksas rada spiedienu uz komerciālā nekustamā īpašuma īpašnieku finansēm, no kuriem daudziem nākamajos gados būs liels obligāciju dzēšanas termiņš. Riksbank nosaukusi šo nozari kā lielāko draudu Zviedrijas finanšu stabilitātei un aicinājusi bankas būt piesardzīgām, apsverot skaidras naudas izsniegšanu akcionāriem, norādot, ka ir palielinājies lielu kredītu zaudējumu risks.
– Ar Džoela Rinnebija palīdzību.
(No vienpadsmitās rindkopas tiek pievienota informācija par ekonomisko ietekmi.)
Visvairāk lasītie no Bloomberg Businessweek
© 2022 Bloomberg LP
Avots: https://finance.yahoo.com/news/sweden-housing-market-rout-deepens-050000714.html