Vai jūs domājat, ka Fed darbs ir grūts? Vismaz ASV Federālo rezervju sistēma var koncentrēties uz inflācijas apkarošanu. Japānā un Eiropā centrālās bankas cīnās ar tirgiem, nevis tikai ar cenu pieaugumu. Tas noved pie ļoti dīvainas, pat pretrunīgas politikas.
Trīs centrālo banku problēmas nozīmē, ka investoriem ir jāsagatavojas tādiem zemas varbūtības un augsta apdraudējuma riskiem, kas izraisa ārkārtējas cenu izmaiņas. Kad centrālās bankas negaidīti sāk pilnībā apgriezties, uzmanieties. Iziesim cauri riskiem.
Fed nespēja apturēt inflāciju, jo tā pārāk ilgi lūkojās pagātnē, jo tā bija daļa no tās politikas, kas balstīta uz datiem, un tāpēc pārāk ilgi turēja pārāk zemas likmes. Pieturoties pie datu virzītās mantras, tas riskē atkārtot kļūdu pretējā virzienā, palielinot iespēju, ka tā izraisīs nākamo lejupslīdi un būs jāveic 180. Kopš tirgiem tik tikko sākuši novērtēt cenu lejupslīdes laikā un līdz ar to ienākumu samazināšanās, tas kaitētu.
Trešdien Fed priekšsēdētājs
Jerome Powell
gāja vēl tālāk, sakot, ka viņš "nepaziņos uzvaru" pār inflāciju, kamēr inflācija nav kritusies vairākus mēnešus. Tā kā inflācija parasti sasniedz maksimumu tieši recesijas sākumā vai pēc tās sākšanās, tas apgrūtina Fed pārtraukšanu.
Pauela kungs Runāja par empīriski noskaidrot, kāds procentu likmju līmenis pietiekami palēnina ekonomiku. Es lasu par to, ka Fed ir apņēmusies turpināt pārgājienus, līdz kaut kas saplīst.
Eiropas Centrālā banka ir pazīstama problēma: politika. Trešdienā ECB rīkoja ārkārtas sanāksmi Itālijas un mazākā mērā Grieķijas problēmas risināšanai. ECB vēlas mazināt Itālijas obligāciju pieaugošo karstumu, kur 10 gadu ienesīgums pieauga līdz 2.48 procentpunktiem virs Vācijas, pirms kritās pēc ECB rīcības.
Atšķirībā no pirms desmit gadiem, kad toreizējais ECB vadītājs un tagad Itālijas premjerministrs
Mario Dragi
apņēmusies darīt “visu, kas vajadzīgs”, centrālās bankas rīcība ir notikusi pirms ugunsgrēka izcelšanās, kas ir apsveicami. Taču pagaidu pasākums, kas paredz dažu obligāciju dzēšanas termiņu novirzīšanu, kas iegādātas kā pandēmijas stimuls, uz problemātiskajām eirozonas valstīm ir salīdzinoši neliels.
ECB solīja paātrināt darbu pie jauna "pret-sadrumstalotības instrumenta" kā ilgtermiņa risinājuma, taču šeit tas nonāk politikā. Bagātie ziemeļi vienmēr ir prasījuši nosacījumus apmaiņā pret naudas iepludināšanu grūtībās nonākušajās valstīs, lai nodrošinātu, ka tās neizmanto zemākas obligāciju peļņas likmes kā attaisnojums vēl neilgtspējīgākiem aizņēmumiem. Taču, kamēr liesmas nav pārņēmušas ekonomiku, grūtībās nonākušās valstis nevēlas apmulsumu un politisko katastrofu, ko rada Starptautiskā Valūtas fonda vai pārējās Eiropas uzraudzība.
PADALIES AR DOMĀM
Kā jūs vērtējat zemas varbūtības, augsta riska notikumus mūsdienu tirgū? Pievienojieties sarunai zemāk.
ECB būs grūti iegādāties obligācijas Itālijā, lai samazinātu ienesīgumu, vienlaikus paaugstinot procentu likmes citur. Tai vismaz būs jāuzspiež citām valstīm stingrāka politika, nekā tas būtu citādi. Sliktākajā gadījumā tā uzņemsies eksistenciālu risku, ka Itālija kādu dienu varētu maksāt defoltu, kā to izdarīja Grieķija, sagraujot pašas ECB finanses. Abi ir politiski toksiski.
Patlaban Eiropas inflācijas problēma atšķiras no ASV, jo algas neplūst. Bet, ja Eiropa sekos ASV, likmēm varētu nākties tik daudz paaugstināties, ka lēni augošajai Itālijai būtu grūti maksāt procentus par savu valsts parādu, kas ir 150% no iekšzemes kopprodukta, neatkarīgi no tā, cik ļoti ECB samazina Itālijas starpību. Vācijas obligācijas.
Pat neliels risks, ka Itālija varētu nonākt nepatikšanās, attaisno tās obligāciju dempingu, jo augstākas ienesīgums kļūst pašpietiekams. Ja augstākas peļņas likmes palielina saistību nepildīšanas risku, tās padara obligācijas mazāk pievilcīgākas, nevis pievilcīgākas. Atstāt sev, tirgus turpinātu virzīt tos uz augšu bezgalīgā spirālē.
Japānas Banka cīnās arī ar tirgiem, lai gan tai ir lielākas izredzes uzvarēt nekā ECB. Investori ir derējuši, ka
būs spiests paaugstināt obligāciju ienesīguma ierobežojumu, kas pazīstams kā ienesīguma līknes kontrole. Principā BoJ var iegādāties neierobežotu daudzumu obligāciju, tāpēc tā var saglabāt maksimālo apjomu, ja vēlas. Bet, ja investori uzskatītu, ka inflācija attaisno augstāku ienesīgumu, BoJ būtu jāiegādājas arvien lielākas obligāciju summas, jo investori tās nevēlētos, kā norādīja nelaiķis ekonomists. Miltons Frīdmens norādīja jo 1968.
Japānā ir labākais gadījums no visām lielākajām attīstītajām valstīm viegla monetārā politika. Lai gan inflācija pirmo reizi kopš 2. gada pārsniedz 2015%, tas gandrīz viss ir saistīts ar augstākām globālajām enerģijas un pārtikas cenām, kā arī ir neliels spiediens uz augstākām algām. Izslēdziet svaigu pārtiku un enerģiju, un gada inflācija aprīlī bija 0.8%, kas nav iemesls panikai.
Tomēr inflācija pieaug, un pieaug risks, ka BoJ ir jāpiekāpjas, izraisot pakāpeniskas izmaiņas obligāciju ienesīgumā — tādas izmaiņas, kas var izjaukt tirgus visā pasaulē. Kad Šveices centrālā banka 2015. gadā atteicās no saviem valūtu griestiem, vairāki riska ieguldījumu fondi, kas bija saderējuši, ka tā paliks pie saviem ieročiem, cieta smagu triecienu, un daži bija spiesti slēgt. Japāna ir daudzkārt svarīgāka par Šveici, kas pati pagājušajā nedēļā satricināja valūtu tirgus ar negaidīti trakulīgu kursa kāpumu, kas izraisīja liels franka kāpums.
No šī drūmuma varētu izvairīties — centrālās bankas ir diezgan gudras. Taču lielas kļūdas ir lielākas nekā tās bija, kas nozīmē, ka tirgos pieaug ekstremālu notikumu risks. Tas prasa investoru piesardzību.
Rakstiet Džeimsam Makintosintos plkst [e-pasts aizsargāts]
Autortiesības © 2022 Dow Jones & Company, Inc. Visas tiesības aizsargātas. 87990cbe856818d5eddac44c7b1cdeb8
Avots: https://www.wsj.com/articles/the-lords-of-money-pose-massive-threats-to-markets-11655567098?siteid=yhoof2&yptr=yahoo