G7 izaugsme un globālās pārvaldības atdalīšana

Bija laiks, kad Septiņu grupa (G7), bagāto valstu asambleja, tika iekļauta globālās pārvaldības zemsvītras piezīmē. Tas notika pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, kad lielāka līdzvērtīga grupa G20 kļuva par globālās ekonomikas politikas koordinatoru.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā situācija ir mainījusies, satraucot un pārkārtojot ģeopolitikas mezglus. Tā kā G7 līderi nākamās nedēļas sākumā pulcējas Bavārijas Alpos uz savu ikgadējo samitu, nav pārspīlēts atzīmēt, ka Schloss Elmau kūrortā pieņemtajiem lēmumiem būs tālejoša ietekme uz pasaules ekonomiku.

Protams, G20 kā galvenā globālās ekonomikas politikas platforma nav zudusi. Tomēr Krievijas iebrukums atklāja, ka grupa ir krasi sašķelta. Lielās jaunietekmes valstis, jo īpaši Ķīna, kā arī Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika un Indonēzija ir ieņēmušas neitrālu nostāju konfliktā. Viņu nostāju raksturo Indijas ārlietu ministrs S. Jaišankars, kurš nesen teica, ka Ukrainas krīze ir jāatrisina Eiropai.

"Eiropai ir jāizaug no domāšanas, ka Eiropas problēmas ir pasaules problēmas, bet pasaules problēmas nav Eiropas problēmas," sacīja Džaisankars.

Jauno tirgus ekonomikas valstu nostājai ir bijusi tūlītēja, taustāma ietekme uz G20. Lai gan grupas birokrātiskais aparāts paliek neskarts, jo 2022. gada uzņēmēja valsts Indonēzija nākamgad tiks nodota Indijai, ir acīmredzams, ka Krievijas pastāvīgā līdzdalība padara grupu neiespējamu kaut ko būtisku paveikt. Aprīlī G20 valstu finanšu ministru sanāksmē Vašingtonā ASV finanšu ministre Dženeta Jellena un grupa Eiropas ministru izgāja, kad Krievijas finanšu ministrs sāka runāt.

Šim degošajam maisījumam jāpievieno Ķīna. Baidena administrācija un tās Eiropas un Āzijas partneri cenšas izveidot globālu koalīciju, lai cīnītos pret Pekinas straujo ekonomikas pieaugumu un varas prognozēm. Krievijas iebrukums Ukrainā un Pekinas acīmredzamais atbalsts tam ir devis G7 iespēju izmantot pretestību Krievijas iebrukumam, kas aizsākās ar Maskavas nelikumīgo Krimas iegādi 2014. gadā un tai sekojošo izraidīšanu no G8, lai arī stātos pretī Ķīnai.

Pēc bezprecedenta ekonomisko sankciju noteikšanas pret Krieviju G7 tagad pāriet uz savu pirms 2008. gada lomu kā globālās ekonomikas koordinācijas komitejai. Plānots, ka gaidāmajā samitā vadītāji apspriedīs politikas jautājumus, kas kādreiz bija daudz lielākā G20 pārziņā. Tie ietver globālās ekonomikas veidošanu, partnerību veicināšanu infrastruktūras un investīciju jomā, nodrošinātību ar pārtiku un ieguldījumus labākā nākotnē, koncentrējoties uz klimatu, enerģiju un veselību.

Indijas, Indonēzijas, Argentīnas, Dienvidāfrikas un Senegālas līderu uzaicinātā dalība samitā, kas sāksies svētdien, piešķirs ticamību G7 apgalvojumam, ka tā patiešām cenšas pārstāvēt globālo ekonomiku. Grupa ir arī ierosinājusi izveidot "klimata klubu", kas apvienos attīstītās valstis ar jaunattīstības valstu grupu, lai radītu un ieviestu jauninājumus klimata risinājumiem.

Pašas Amerikas nesenie centieni Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur tā ir uzsākusi Indo-Klusā okeāna ekonomikas sistēmu (IPEF) ar 14 valstīm (Fidži ir pēdējā, kas parakstījusies), nepārprotami ir mēģinājums veidot reģionālas un globālas koalīcijas, kuru mērķis ir pretoties Ķīnai. .

Protams, pastāv risks, ka G7 var pārspīlēt, un G20 aizstāvēšana novedīs pie neizbēgamas globālās pārvaldības atdalīšanas. Laikā, kad globālajā ekonomikā valda liela nenoteiktība, labākais ieguldījums, ko G7 varētu veikt, ir saglabāt reprezentatīvo pasaules kārtību, ko tā izveidoja no globālās finanšu krīzes drupām.

Avots: https://www.forbes.com/sites/vasukishastry/2022/06/23/the-rise-of-the-g7-and-the-decoupling-of-global-governance/