Ukrainas krīzes dilemma — pilnīga Krievijas banku blokāde kaitēs Eiropai

Rietumiem ir dilemma attiecībās ar Krieviju pēc šonedēļ notikušā iebrukuma Ukrainā. Līdz šim šonedēļ ASV, Lielbritānijas un citu valstu veiktie pasākumi Krievijas ekonomikas izolēšanai, visticamāk, maz ietekmēs Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību.

Taču pat skarbāki centieni var atspēlēties, īpaši uz Eiropas ekonomiku labklājību.

Pirmā problēma ir tāda, ka sankcijas reti darbojas, lai mainītu uzvedību. Es par to rakstīju šīs nedēļas sākumā, minot Venecuēlas, Irānas un Kubas piemērus. Ja ar to nepietiek, ņemiet vērā faktu, ka Krievijai jau pirms šīs nedēļas iebrukuma tika noteiktas Rietumu sankcijas.

Neskatoties uz to, valdības ir noskaņotas uz sankcijām kā jēgpilnu rīcību. Ja nekas cits, viņi Kremlim parāda, cik neapmierināti Rietumi šobrīd jūtas. Viņiem ir arī priekšrocība, ka sankcijas uzreiz nepakļauj riskam NATO karaspēku.

Tomēr šobrīd Eiropā un ASV tiek runāts par bargāko rīcību, izslēdzot Krieviju no globālās SWIFT maksājumu sistēmas. Ideja ir tāda, ka, ja Krievija nevarēs piekļūt ienākošajām cietajām valūtām, piemēram, dolāriem, mārciņām un eiro, tad tās ekonomika noteikti tiks kropļota.

Tas ir pareizi. Krievijas ekonomika vismaz sākotnēji saskatītu milzīgas problēmas. Tomēr pietiekami drīz valsts sāks risināt risinājumus.

• Kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin, varētu ļaut valstij saņemt un nosūtīt naudu.
• Ķīna var nolemt piedāvāt Kremlim un pārējai Krievijai banku pakalpojumus.
• Tā ir arī taisnība, ka Krievijai ir lielas ārvalstu valūtas rezerves un ļoti mazs parāds. Citiem vārdiem sakot, valsts, iespējams, kādu laiku spēj izturēt finanšu vētru.

Ilgākā laika posmā šie viļņošanās efekti mazinās jebkādu ietekmi uz Krievijas ekonomiku.

Taču patiesais un pārliecinošais iemesls, lai Krieviju neizslēgtu no SWIFT maksājumu sistēmas, ir tas, ka šādi rīkojoties, visticamāk, tiktu arī traucēta Eiropas ekonomika. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Krievijas enerģijas, tostarp dabasgāzes un naftas, importa jomā. Lai gan naftu var ātri iegūt no citām valstīm, tas pats neattiecas uz dabasgāzi. Un dabasgāze ir ļoti svarīga Eiropas enerģētikas infrastruktūrai.

Vienkārši sakot, pārskatāmā nākotnē Eiropai vajadzēs turpināt saņemt savu enerģiju no Krievijas. Tas arī nozīmē, ka tai būs jāturpina maksāt par šo enerģiju.

Ja Krievija tiks izslēgta no SWIFT sistēmas, tad Eiropai būs daudz grūtāk nosūtīt Krievijai maksājumus par importēto enerģiju.

Kā tas darbosies? Grūti pateikt.

Maz ticams, ka Eiropa sūtīs uz Maskavu daudz skaidras naudas, lai samaksātu par dabasgāzi. Tāpat maz ticams, ka Eiropas valdības maksājumu veikšanai izmantos blokķēdes tehnoloģiju vai kriptovalūtas. Šāda rīcība apdraudētu viņu nacionālo valūtu.

Vēl viena ideja ir tāda, ka SWIFT aizliegumam varētu būt enerģētikas atkāpe, kas nozīmē, ka bankām būtu atļauts veikt darījumus ar Krieviju, bet tikai enerģijas iegādei.

Vai tas darbotos? Visticamāk ne.

Lielākā daļa banku jau slīkst birokrātijas jūrā. Niansētas atšķirības par to, kas ir un kas nav atļauts, padara lietas atbilstības departamentā daudz sarežģītākas. Es strādāju trīs finanšu pakalpojumu firmās, un juridiskā nodaļa mēdz būt piesardzīga līdz galējībai. Ja ir viena procenta desmitā daļa, ka lietas noiet greizi, advokāti saka nē.

Šī iemesla dēļ lielākā daļa banku amatpersonu, visticamāk, vienkārši nolems aizmirst jebkādu "enerģijas izņemšanu" un vienkārši atteiksies no darījumiem ar Krieviju.

Tas arī nozīmē, ka Eiropai būs grūti iegūt vairāk enerģijas no Krievijas, un savukārt Eiropas ekonomika cietīs. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas lielākajai ekonomikai Vācijai, kas pakāpeniski ievieš kodolenerģiju un cenšas izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, vēja un saules enerģiju. Tai ir nepieciešama dabasgāze, lai pārvarētu plaisu, līdz tai ir pietiekami daudz šo jauno enerģiju.