Ukrainas artilērija visvairāk nogalināja Kijevā, galu galā izglābjot pilsētu no Krievijas okupācijas

Krievijas armijas plāns tās plašākā iebrukuma Ukrainā pirmajās stundās februārī bija ripināt tieši no Baltkrievijas un Krievijas dienvidiem uz Ukrainas ziemeļiem un ieņemt Kijevu 100 jūdžu attālumā no robežām, vienlaikus uzbrūkot no austrumiem un rietumiem.

Tas nedarbojās. Vēl ļaunāk krieviem ir tas, ka viņu neveiksmīgais uzbrukums Kijevai viņiem izmaksāja tik daudz cilvēku un tik daudz aprīkojuma un munīcijas, ka bija vajadzīgi mēneši, lai atgūtos — mēnešus ukraiņi izmantoja, lai apmācītu jaunus karaspēkus un atkārtoti apbruņotos ar dāvinātiem Rietumu ieročiem.

Populārs priekšstats ir tāds, ka ukraiņu karavīri, kas šauj ar amerikāņu prettanku raķetēm Javelin, gandrīz vienpersoniski sakāva krievus ap Kijevu.

Bet šī koncepcija ir nepareiza. "Neskatoties uz prettanku vadāmo ieroču nozīmi publiskajā stāstījumā, Ukraina apturēja Krievijas mēģinājumus sagrābt Kijevu, izmantojot divu artilērijas brigāžu masveida apšaudes," Mikailo Zabrodskis, Džeks Vatlings, Oleksandrs Daniļuks un Niks Reinolds atklāja neticamas jaunas detaļas. pētījumu Londonas Karaliskajā Apvienoto pakalpojumu institūtā.

Šajās pirmajās bīstamajās dienās Ukrainas karaspēks bija mazs uz zemes ap Kijevu. Tikai viena aktīva manevru vienība, 72. mehanizētā brigāde, aizstāvēja pilsētu kopā ar speciālo operāciju spēkiem un steidzīgi savervēja vietējās teritorijas. Kopumā Kijevā un tās apkārtnē varēja būt aptuveni 20,000 XNUMX visu veidu ukraiņu kājnieku, kad tuvojās trīs Krievijas lauka armijas — katrā ar desmitiem tūkstošu karavīru.

Bet šīs divas Ukrainas artilērijas brigādes — 44. artilērijas brigāde un vēl viena vienība — kājniekiem aizdeva milzīgu uguns spēku. 44. artilērijas brigādei vien piederēja 2A65 un 2S7 kāpurķēžu haubices un 2A36 velkamās haubices. Februāra beigās Kijevā un tās apkārtnē, iespējams, atradās pāris simti lielu lielgabalu un raķešu palaišanas iekārtu.

Un viņiem bija laiks sagatavoties. Ložmetēji iedziļinājās un saskatīja savas caurules visdrīzākajās pieejās.

Kamēr Krievijas lauka armijām bija simtiem savu ieroču un palaišanas iekārtu, šiem ieročiem bija jācīnās ceļā pa aizsērējušajām lielceļiem, ko nepacietīgie krievu komandieri bija izvēlējušies kā ceļu uz Kijevu. Kopumā Krievijas armija bija divreiz vairāk artilērijas gabalu kā to darīja Ukrainas armija. Lokāli, Kijevā un tās apkārtnē, ukraiņiem bija pārsvars.

Ukrainas artilērijas izšķirošā ietekme uz mēnesi ilgo kauju par Kijevu bija acīmredzama pirmajās dienās. Plašāka kara pirmajā rītā, 24. februārī, Krievijas desanta bataljoni ar helikopteru ielidoja Hostomeļas lidostā Kijevas rietumu malā. Ideja bija desantniekiem ieņemt lidostu, lai transporta lidmašīnas varētu piesaistīt papildu spēkus, izveidojot mājvietu, lai paātrinātu Krievijas ielenkšanu Kijevā.

Taču Ukrainas robežsargi lidostā izrādīja asu pretestību, pērkot laiku 44. artilērijas brigādei un tās māsas vienībai, lai ar ieročiem mērķētu uz Krievijas pozīcijām uz asfalta un lidostas ēkās un angāros. "Krievu [izpletņlēcēji] nokļuva spēcīgas artilērijas apšaudē un pēc tam tika atbrīvoti no lidlauka ar mehanizētu pretuzbrukumu," rakstīja Zabrodskis, Vatlings, Daniļuks un Reinolds.

Tāda pati dinamika bija vērojama plašākā mērogā Kijevas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos tuvāko nedēļu laikā, kad Krievijas lauka armijas tuvojās pilsētai. Ukrainas kājnieki ar prettanku raķetēm šāva uz tankiem un BMP kaujas mašīnām pret Krievijas formējumu avangardu. Liesmojošās atlūzas bloķēja satiksmi, un tieši tad Ukrainas artilērija atklāja uguni.

"Šķēpi, kas šauti no līdz pat jūdzes attālumam ar precīzu precizitāti, pilnībā iznīcinot pirmos tankus vai BMP, varētu apturēt visu kolonnu," analītiķis Dens Raiss. rakstīja Mazo karu žurnāls. “Tad iepriekš redzamā artilērija prasīja lielāko daļu Krievijas upuru. Vairākas dienas 40 jūdžu garā bruņu kolonna uz ziemeļiem no Kijevas bija apstājusies pēc milzīgiem upuriem.

Šī “kanalizējošā” pieeja artilērijas ugunsgrēkiem nebija nekāds jauninājums. Taču ukraiņu komandieri, no kuriem daudzi bija apmācījušies kopā ar saviem NATO kolēģiem, pēdējos gados tiešām bija pilnveidojis taktiku. "Ukrainas aizsardzības plāni bija vērsti uz manevru spēku izmantošanu, lai fiksētu un kanalizētu uzbrucējus, lai nodrošinātu to iznīcināšanu ar koncentrētu artilērijas uguni," rakstīja Zabrodskis, Vatlings, Daniļuks un Reinolds.

Ukraiņi izvietoja novērotājus un bezpilota lidaparātus, lai atrastu Krievijas spēkus lielgabaliem un palaišanas ierīcēm. Taču fronte bija bīstama vieta uz priekšu vērstiem novērotājiem, un Krievijas intensīvā elektroniskā karadarbība bieži traucēja dronu signālus.

Vairāk nekā vienu reizi ukraiņu civiliedzīvotāji veica darbu, tā vietā izsaucot krievu bataljonu atrašanās vietas. "Krievijas vienības ieradās pilsētās un sāka mēģināt sazināties ar civiliedzīvotājiem, lai saprastu, kur viņi atrodas," skaidroja Zabrodskis, Vatlings, Daniļuks un Reinolds. "Par viņu pozīciju tiks ziņots, un Krievijas vienība tiks iesaistīta ar artilēriju."

Kāds ukraiņu zemnieks Mošunā, ciematā, kas atrodas blakus Hostomeļai tikai divas jūdzes uz ziemeļiem no Kijevas, palīdzēja mainīt kaujas gaitu, kad marta vidū viņš piesauca to, ko Raiss raksturoja kā “lielu tanku koncentrāciju”.

"Ukrainas bruņotie spēki nosūtīja bezpilota lidaparātus, taču biezās meža segas dēļ nevarēja identificēt nevienu ienaidnieku," atcerējās Raiss. "Viņi izšāva ar artilēriju mežā, un masīvs sekundārais sprādziens apstiprināja viņu bailes. Tur atradās liela Krievijas armijas vienība.

Tagad atmaskotajiem krieviem nekas cits neatlika kā uzbrukt. Taču pēc nedēļu ilgas nemitīgas un precīzas ukraiņu ieroču bombardēšanas krievu bataljoni zaudēja vienotību. Impulss mainījās — uz Ukrainas armiju. Majora Dmitro Zarecka vadītā vienība veica pretuzbrukumu Bučai, kas atrodas tieši uz dienvidiem no Hostomelas un Mošunas.

Ukraiņi Zarecka vadībā atkārtoja to pašu efektīvo taktiku kā iepriekš, raidot Javelin raķetes uz pirmo un pēdējo krievu kolonnas transportlīdzekļiem, lai notvertu pārējos. Krievu traucēšana bija atspējojusi Zarecka radio, tāpēc viņš izmantoja sociālo mediju lietotni WhatsApp, lai izsauktu artilēriju, norāda Raiss.

Marta beigās Ukrainas pretuzbrukumi iespieda Krievijas lauka armijas arvien mazākos gaiteņos, kas veda uz Kijevu. "Ukrainas spēki bija efektīvi pārmeklējuši Krievijas spēku flangus, kas jebkurā gadījumā bija koncentrēti pārāk šaurā zonā uz priekšu virzīto karaspēku skaitu," raksta RUSI analītiķi.

"Šī nelabvēlīgā kaujas lauka ģeometrija neļāva krieviem iegūt ievērojamu impulsu, jo viņi visu mēnesi tika pakļauti ilgstošai un intensīvai artilērijas apšaudīšanai."

29. martā Kremlis deva pavēli saviem spēkiem ap Kijevu atkāpties. Kamēr visa Ukrainas militārpersona, nemaz nerunājot par Kijevas civiliedzīvotājiem, strādāja kopā, lai uzvarētu kaujā, artilērija deva vislielāko ieguldījumu. Veicot lielāko daļu nogalināšanas.