Karš palielina Norvēģijas naftas un gāzes peļņu. Tagad tas tiek mudināts palīdzēt

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš vēlas, lai Skandināvijas valsts varētu aizstāt daļu no gāzes, ko Polija agrāk ieguva no Krievijas, sacīja, ka Norvēģijas "gigantiskā" naftas un gāzes peļņa "netieši ietekmē karu". Viņš mudināja Norvēģiju izmantot šo negaidīto iespēju, lai atbalstītu vissmagāk cietušās valstis, galvenokārt Ukrainu.

Komentāri pagājušajā nedēļā aizkustināja nervus, pat ja daži norvēģi šaubās, vai viņi dara pietiekami daudz, lai cīnītos pret Krievijas karu, palielinot ekonomisko palīdzību Ukrainai un palīdzot kaimiņvalstīm izbeigt atkarību no Krievijas enerģijas, lai nodrošinātu elektroenerģijas rūpniecību, elektroenerģijas ražošanu un transportlīdzekļu degvielu.

Nodokļi par naftas un gāzes uzņēmumu negaidīto peļņu Eiropā ir bijuši izplatīti, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar strauji augošajiem enerģijas rēķiniem, ko tagad saasina karš. Gan Spānija, gan Itālija tos apstiprināja, savukārt Apvienotās Karalistes valdība plāno tādu ieviest. Moraveckis lūdz Norvēģiju iet tālāk, sūtot naftu un peļņu citām valstīm.

Norvēģija, viena no Eiropas bagātākajām valstīm, atvēlēja 1.09% no saviem nacionālajiem ienākumiem aizjūras attīstībai, kas ir viens no lielākajiem procentiem pasaulē, tostarp vairāk nekā 200 miljonu ASV dolāru palīdzībai Ukrainai.

Naftas un gāzes kasēm augot, daži vēlētos, lai kara seku mazināšanai tiktu piešķirts vēl vairāk naudas, nevis atvēlēts finansējums aģentūrām, kas atbalsta cilvēkus citur.

"Norvēģija ir dramatiski samazinājusi lielāko daļu ANO institūciju un atbalstu cilvēktiesību projektiem, lai finansētu Ukrainas bēgļu uzņemšanas izmaksas," sacīja Berita Lindemana, Norvēģijas Helsinku komitejas cilvēktiesību grupas politikas direktore.

Viņa palīdzēja organizēt protestu trešdien pie Oslo parlamenta, kritizējot valdības prioritātes un sakot, ka poļu izteikumiem ir "daži nopelni".

"Tas izskatās patiešām neglīti, ja mēs zinām, ka ienākumi šogad ir strauji pieauguši," sacīja Lindemans.

Naftas un gāzes cenas jau bija augstas enerģijas krīzes apstākļos, un kara dēļ tās ir palielinājušās.

Dabasgāzes tirdzniecība ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā tajā pašā laikā pagājušajā gadā. Starptautiskais etalons Brent jēlnaftas cena pēc iebrukuma pirms trim mēnešiem sasniedza 100 USD par barelu, un kopš tā laika tas reti ir pazeminājies.

Norvēģijas enerģētikas gigants Equinor, kura lielākā daļa pieder valstij, pirmajā ceturksnī nopelnīja četras reizes vairāk nekā pērn.

Šī balva lika valdībai pārskatīt savu ienākumu prognozi no naftas darbībām līdz 933 miljardiem Norvēģijas kronu (97 miljardiem ASV dolāru) šogad, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā.

Lielākā daļa tiks novirzīta Norvēģijas lielajā valsts ieguldījumu fondā, kas ir pasaulē lielākais, lai atbalstītu valsti, kad nafta izsīkst. Valdība neapsver iespēju to novirzīt citur.

Norvēģija ir "sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai kopš pirmās kara nedēļas, un mēs gatavojamies darīt vairāk," e-pastā sacīja valsts sekretārs Eivinds Vads Pētersons.

Viņš sacīja, ka valsts ir nosūtījusi finansiālu atbalstu, ieročus un vairāk nekā 2 miljardus kronu humānajai palīdzībai “neatkarīgi no naftas un gāzes cenām”.

Tikmēr Eiropas valstis ir palīdzējušas uzpūst Norvēģijas enerģijas cenas, cenšoties dažādot savu piegādi prom no Krievijas. Viņi ir apsūdzēti par palīdzēšanu finansēt karu, turpinot maksāt par Krievijas fosilo kurināmo.

Šī atkarība no enerģijas "nodrošina Krievijai instrumentu, lai iebiedētu un izmantotu pret mums, un tas tagad ir skaidri pierādīts," Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, Šveicē, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bijušais Norvēģijas premjerministrs. .

Krievija ir apturējusi dabasgāzes piegādi Somijai, Polijai un Bulgārijai par atteikšanos no prasības maksāt rubļos.

27 valstu Eiropas Savienības mērķis ir līdz gada beigām par divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes, izmantojot saglabāšanu, atjaunojamo energoresursu attīstību un alternatīvas piegādes.

Eiropa lūdz Norvēģijai, kā arī tādām valstīm kā Katara un Alžīrija palīdzību, lai novērstu deficītu. Norvēģija piegādā 20% līdz 25% no Eiropas dabasgāzes, savukārt Krievija pirms kara piegādā 40%.

Ir svarīgi, lai Norvēģija "būtu stabilam, ilgtermiņa naftas un gāzes piegādātājam Eiropas tirgiem", sacīja enerģētikas ministra vietnieks Amunds Vīks. Taču uzņēmumi pārdod nepastāvīgos enerģijas tirgos, un "ar augstajām naftas un gāzes cenām, kas novērotas kopš pagājušā gada rudens, uzņēmumi katru dienu ir saražojuši gandrīz maksimālo daudzumu, ko var nodrošināt viņu atradnes," viņš teica.

Tomēr Oslo ir reaģējusi uz Eiropas aicinājumiem palielināt gāzes daudzumu, sniedzot operatoriem atļaujas šogad ražot vairāk. Nodokļu atvieglojumi nozīmē, ka uzņēmumi iegulda jaunos ārzonu projektos, un šoruden tiks atvērts jauns cauruļvads uz Poliju.

“Mēs darām visu iespējamo, lai grūtos laikos būtu uzticams gāzes un enerģijas piegādātājs Eiropai. Pagājušajā rudenī tas bija saspringts tirgus, un tagad tas ir vēl aktuālāks,” sacīja Equinor pārstāvis Ola Mortens Anestads.

Situācija ir tālu no 2020. gada jūnija, kad cenas kritās pēc COVID-19 pandēmijas un Norvēģijas iepriekšējā valdība izdeva nodokļu atvieglojumus naftas uzņēmumiem, lai veicinātu ieguldījumus un aizsargātu darbavietas.

Kopā ar augstajām enerģijas cenām gada beigās izsīkušie stimuli ir mudinājuši uzņēmumus Norvēģijā izdot virkni attīstības plānu jauniem naftas un gāzes projektiem.

Tomēr šajos projektos naftu un gāzi neradīs tikai vēlāk šajā desmitgadē vai pat tālākā nākotnē, kad politiskā situācija var būt citāda un daudzas Eiropas valstis cer, ka lielāko daļu enerģijas izmantos atjaunojamos enerģijas avotus.

Līdz tam laikam Norvēģija, visticamāk, saskarsies ar pazīstamāku kritiku — ka tā veicina klimata pārmaiņas.