Šis stāsts ir daļa no Forbes ziņojumiem par Ķīnas bagātāko 2022. gadu. Skatīt pilnu sarakstu šeit.

Singapūras mājokļu tirgus nepakļaujas globālajai nekustamā īpašuma lejupslīdei, jo bagātie kontinentālās Ķīnas investori apsūdz ārvalstu pircējus, pērkot privātās luksusa mājas. Nekustamo īpašumu cenas ir pieaugušas līdz rekordlīmenim, neskatoties uz hipotekāro kredītu likmju kāpumu un valdības ierobežotajiem pirkumiem, jo ​​īpaši bagātie pārceļ savas ģimenes un īpašumus uz pilsētvalsti, kas tiek uzskatīta par patvērumu ar stabilu valūtu un politisko stabilitāti.

Ķīnas ekonomiskā un politiskā nenoteiktība, kā arī stingrā Covid-19 politika ir mazinājusi pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsmi. Daudzas turīgas ģimenes meklē dzīvesvietu citur, un Singapūra ir viens no populārākajiem galamērķiem, saka Dominiks Voleks, Londonā bāzētā investīciju migrācijas konsultāciju uzņēmuma Henley & Partners privāto klientu vadītājs.

Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultanta OrangeTee & Tie oktobrī publicēto ziņojumu pircēji no kontinentālās Ķīnas Singapūrā 42. gada pirmajos astoņos mēnešos iegādājās 2022% privāto dzīvokļu, kas pārdoti ārvalstu pircējiem. Viņi arī veido lielāko investoru grupu, kas šogad iegādājas luksusa īpašumus labākajos rajonos, iegūstot gandrīz 20% dzīvokļu, kuru katra cena pārsniedz 5 miljonus Singapūras dolāru (3.5 miljonus ASV dolāru). Singapūras jaunie nodokļu likumi īpašuma iegādei un zemāki kredītu limiti hipotēkām, visticamāk, nemazinās pieprasījumu. "Pastiprinoties Singapūras dolāram un pieaugot ekonomiskai nenoteiktībai, īpašumi šeit joprojām tiks uzskatīti par drošiem aktīviem," teikts OrangeTee & Tie ziņojumā.

Tikmēr vairāk cilvēku ar lielu neto vērtību pilsētštatā ir izveidojuši vienas ģimenes birojus, kuru pārvaldībā esošie aktīvi ir vismaz 10 miljoni Singapūras dolāru, lai pretendētu uz nodokļu atvieglojumiem. Saskaņā ar Singapūras Monetārās iestādes datiem ģimenes biroju skaits gandrīz dubultojās līdz 700 2021. gadā no aptuveni 400 2020. gadā. Tā piebilda, ka lielākam skaitam globālo investoru, kas izveido veikalus pilsētštatā, neto kapitāla ieplūde pagājušajā gadā pieauga par 16% līdz rekordlielam 448 miljardu dolāru līmenim.