Kad pasauli skāra COVID-19 pandēmija, valdības un centrālās bankas atbildēja vienā balsī. Viņi atviegloja fiskālo un monetāro politiku, lai mazinātu spiedienu uz ekonomikām, kuras satvēra bloķēšana.
Tā rezultātā turpmākajos mēnešos inflācija pieauga. Tas pārsteidza daudzus, tostarp centrālās bankas, jo tās tagad sacenšas, lai paaugstinātu procentu likmes no vēsturiski zemā līmeņa.
Vai meklējat ātras ziņas, aktuālus padomus un tirgus analīzi?
Reģistrējieties Invezz biļetenam šodien.
Taču eirozonas ekonomika cieta vissmagāk no visām lielākajām ekonomikām. Tas tāpēc, ka Krievija šā gada februārī nolēma iebrukt Ukrainā.
Rietumvalstu atbilde bija vienprātīgs atbalsts Ukrainai. Starptautisko sankciju vilnis ir skāris Krieviju un eirozonas ekonomiku.
Tāpēc 2023. gadā Ukrainas karš joprojām būtiski ietekmēs eirozonas ekonomiku. Tāpat tas ietekmēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentu likmēm, jo tai ir grūti noteikt pareizās likmes augstās inflācijas un ģeopolitiskā riska dēļ.
Kā Eiropa pārdzīvos ziemas mēnešus?
Eiropas ekonomikas galvenais faktors ir veids, kā Eiropa pārdzīvos ziemas mēnešus. Ja Eiropa izvairīsies no enerģijas normēšanas, ekonomikai varētu būt vairāk iespēju augt.
Taču pastāv risks, ka kara saasināšanās un gāzes normēšana novedīs pie smagas recesijas, kas var ilgt vairākus mēnešus līdz 2023. gadam. Vai, iespējams, visu gadu.
ECB šķiet iesprostots
ECB atrodas grūtā situācijā. No vienas puses, pieaugošā inflācija piespieda centrālo banku paaugstināt likmes. Tas, iespējams, pievienotu vēl 75 bp nākamajās pāris sanāksmēs.
No otras puses, lejupslīdes riski ir lieli. Centrālajai bankai ir jāsamazina likmes, ņemot vērā pieaugošās recesijas riskus.
augsts enerģijas cenas var novirzīt inflāciju vēl vairāk divciparu teritorijā, ierobežojot ECB spēju sniegt atbilstošu reakciju.
Avots: https://invezz.com/news/2022/11/30/what-to-expect-from-the-eurozone-economy-in-2023/