Kāpēc ASV nevar ierobežot pasaules oglekļa dioksīda emisijas

Šī mēneša sākumā BP statistikas pārskats par pasaules enerģētiku 2022 tika izlaists, aptverot enerģijas datus līdz 2021. gadam. Iepriekš es sniedzu a datu kopsavilkums.

Šodien es vēlos pievērsties globālajām oglekļa dioksīda emisiju tendencēm.

Pirms gada Covid-19 pandēmijas rezultātā BP ziņoja par 6% globālā oglekļa dioksīda samazināšanos no 2019. līdz 2021. gadam. Tas bija lielākais šāds kritums kopš Otrā pasaules kara. Bija plaši paredzēts, ka emisijas atgriezīsies 2021. gadā, un tas notika.

Pasaulei atgūstoties no pirmā Covid-19 viļņa, globālās oglekļa dioksīda emisijas pieauga par 5.6% no 2020. līdz 2021. gadam. Tas bija straujākais pieauguma temps gandrīz 50 gadu laikā. Emisijas bija tikai par 0.8% mazāk nekā 2018. gadā noteiktais visu laiku augstākais rādītājs. Tām ir trajektorija, lai šogad sasniegtu jaunu visu laiku augstāko līmeni, ja vien recesija neierobežos globālo pieprasījumu pēc enerģijas gada otrajā pusē.

Pastāv milzīgas atšķirības starp attīstīto valstu un jaunattīstības valstu oglekļa dioksīda emisijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 38 dalībvalstis ir valstis ar augstu ienākumu līmeni, ko parasti uzskata par attīstītām valstīm. Oglekļa dioksīda emisijas šajās valstīs ir samazinājušās 15 gadus un ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms 35 gadiem.

Savukārt valstis, kas neietilpst ESAO, ir piedzīvojušas oglekļa dioksīda emisiju pieauguma eksploziju. Šai atšķirībai ir divi galvenie iemesli.

Pirmkārt, oglēm bija nozīmīga loma ESAO agrīnajā attīstībā, taču tagad tās tiek pakāpeniski pārtrauktas. Valstis, kas nav ESAO valstis, piedzīvo līdzīgu attīstības posmu, izmantojot ogles, un tas palielina to oglekļa dioksīda emisijas.

Otrs galvenais iemesls ir tas, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo jaunattīstības valstīs. Viņu dzīves līmenis pieaug, un tas parasti ir saistīts ar enerģijas patēriņa pieaugumu. Lai gan emisijas uz vienu iedzīvotāju šajās valstīs ir zemas, lielai cilvēku grupai, kas nedaudz palielina emisijas uz vienu iedzīvotāju, ir liela kopējā ietekme uz globālajām emisijām.

Taču tas ir liels izaicinājums pasaules oglekļa dioksīda emisiju kontrolēšanai. Apmēram 60% pasaules iedzīvotāju dzīvo Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir daudz mazāks nekā pasaules attīstītajās valstīs, taču miljardiem cilvēku, kas lēnām palielina patēriņu, gadu desmitiem ir bijis oglekļa dioksīda emisiju pieauguma virzītājspēks.

Kopš 1965. gada oglekļa dioksīda emisijas ASV un ES nav daudz mainījušās. Taču tās ir nepārtraukti pieaugušas Āzijas Klusā okeāna reģionā, sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni 2021. gadā. Āzijas Klusā okeāna emisijas tagad ir vairāk nekā divas reizes lielākas nekā ASV un ES kopējās emisijas.

Tā nav tikai Ķīna un Indija. Vairākas Āzijas Klusā okeāna valstis ir gan vienas no lielākajām oglekļa dioksīda emisiju radītājām, gan starp emisiju pieauguma līderiem.

Es bieži sastopu cilvēkus, kuri, šķiet, nesaprot, kāpēc mēs nerisinām pieaugošās oglekļa dioksīda emisijas. Šīs grafikas ilustrē izaicinājumu.

Lai gan ASV laika gaitā atmosfērā ir izlaidusi vairāk oglekļa dioksīda nekā jebkura cita valsts, Ķīnai ir lemts mūs pārspēt. Tāpēc ASV nevar vienpusēji atrisināt šo problēmu, ja vien mēs neizgudrojam jaunas tehnoloģijas, kas var efektīvi izvilkt oglekļa dioksīdu no gaisa un piesaistīt to.

Pasaules oglekļa dioksīda emisijas pēdējos 50 gadus ir izraisījušas Āzijas Klusā okeāna reģions, un nekas neliecina, ka tas samazināsies. Pasaulei nav izredžu ierobežot oglekļa dioksīda emisijas, neizdomājot veidu, kā apturēt emisiju pieaugumu šajās apdzīvotajās jaunattīstības valstīs.