Kad ogles ir ceļā, politikas veidotāji pievērš uzmanību dabasgāzei

Kamēr valsts koncentrējas uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, enerģētikas un vides aizsardzības speciālisti klusi izstrādā plānus, lai līdz 2050. gadam kļūtu par oglekļa neitrāliem. Mērķis: nodrošināt nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas pieaugumu un noteiktu piesārņojuma ierobežojumus spēkstacijās.

Prezidenta Baidena mērķis ir līdz 2035. gadam dekarbonizēt enerģētikas nozari un līdz 2050. gadam panākt nulles līmeni. Viņa administrācija uzskata, ka tīra enerģija ir jebkura iekārta, kas neražo CO2 vai var uztvert oglekli un to aprakt. Tas saglabā dabasgāzi, kas ir lielākā daļa no valsts elektroenerģijas sadalījuma.

"Ogles virzās uz trajektorijas" — tāda, kas iet uz leju, — "bet varbūt ne pietiekami ātri" dažiem saka Emīlija Fišere, Edisonas elektriskā institūta galvenā padomniece, simpozijā, ko rīko mūsu enerģētikas politika. Tā kā komunālie pakalpojumi apņemas dekarbonizēt, “tās ir radikālas pārmaiņas. Dabasgāze būs patiešām grūti risināma problēma. Taču Prinstonas (Universitātes) Net-Zero America sistēma 2050. gadā uzrāda daudz gāzes. Viņa piebilst, ka vairāk nekā 30 tirdzniecības grupas dalībniekiem ir neto nulles mērķi.

ASV Enerģētikas informācijas administrācija norāda, ka dabasgāze veido 40% no elektroenerģijas ražošanas portfeļa, bet ogles ir 19% un samazinās. Dabasgāze ir aizstājusi ogles, jo, sadedzinot spēkstacijā, izdala apmēram pusi no emisijām. Vējš un saule veido 10%, lai gan to perspektīvas ir daudz gaišākas. Kodolenerģija veido 19% no valsts elektroenerģijas sastāva, savukārt tā veido 60% no tās bezoglekļa ražošanas.

Vides aizsardzības aģentūra saka, ka tā strādā ar ieinteresētajām pusēm un tās mērķis ir atklāta komunikācija un caurskatāmība. Tā vēlas nodrošināt, lai elektrība būtu par pieņemamu cenu, uzticama un tīra. Taču EPA administrators Maikls Regans sacīja CERAWeek, ka sabiedrības veselība vienmēr būs aģentūras “Ziemeļzvaigzne”. Šajā nolūkā viņš saka, ka spēkstacijas ir lielākais kaitīgo piesārņotāju avots, kas ik gadu rada 1.2 miljonus tonnu emisiju un kas rada negatīvu ietekmi uz veselību kopumā 80 miljardu ASV dolāru apmērā gadā.

Taču Regans atzīmē, ka galveno piesārņotāju daudzums kopš 80. gada ir samazinājies par 1970%. Tajā pašā laikā valsts ekonomika ir augusi par 270%. Pēdējo 10 gadu laikā vēja enerģijas izmaksas ir samazinājušās par 70%, savukārt komunālo pakalpojumu mēroga saules enerģijas cena ir samazinājusies par 80%. Viņš stāsta, ka 80% valsts ogļu rūpnīcu ir 30 gadus vecas vai vecākas un tās nespēj konkurēt.

Neto nulles ceļi

Apsveriet Duke Energy un Southern Company's Georgia Power: abi uzņēmumi tradicionāli ir izmantojuši ogles, taču viņi ir apņēmušies līdz 2035. gadam atlaist visas savas ogļu rūpnīcas. Tikmēr uzņēmums Xcel Energy ir paziņojis, ka 80% elektroenerģijas iegūs no oglekli nesaturošiem avotiem. Līdz 2030. gadam. Uzņēmums Avista Utilities, kas darbojas ar hidroenerģiju un biomasu, ir paziņojis, ka līdz 2027. gadam tā būs neitrāla no oglekļa. Eversource Energy, kas ir sadales uzņēmums, ir apsolījis to darīt līdz 2030. gadam.

"Enerģētikas nozare ir tīrāka, jo tirgi tur ir vadošie," saka Regans. “Tīrāka atjaunojamā elektroenerģija ir pieejama un uzticama. Un (zaļās enerģijas) ir pamatoti, ilgtermiņa ieguldījumi.

Lai būtu skaidrs, neto nulles vērtība nenozīmē fosilā kurināmā likvidēšanu. Tas nozīmē šo emisiju kompensēšanu. Mērķis: līdz 2. gadam temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 2050 grādiem pēc Celsija. To var panākt, izveidojot modernus pārvades tīklus, kas var pārvadāt vairāk zaļo elektronu, un pazemes cauruļvadus, kas transportē uzglabājamo CO2 — to uzskata ASV enerģētikas ministrs. Dženifera Granholma atbalsta.

Lielākā daļa ekspertu apgalvo, ka Amerikas Savienotās Valstis līdz 70. gadam var sasniegt 2035% no sava neto nulles mērķu sasniegšanas. Tagad tehnoloģijas pastāv. Bet patiesais izaicinājums ir panākt pārējo ceļu. Īpaši šai valstij nākamo 15 gadu laikā būs divkāršojams pašreizējais ieguldījumu temps. Šādu pētījumu stūrakmens būs par energoefektivitāti, dekarbonizētu elektrību un elektrifikāciju transportā, ēkās un rūpniecībā.

"Neto nulles ceļiem ir nepieciešams tērēt līdzīgu daļu no IKP, ko mēs šodien tērējam enerģijai, taču mums nekavējoties jāpārvērš ieguldījumi uz jaunu tīru infrastruktūru, nevis uz esošajām sistēmām," saka Džese Dženkinss, Prinstonas Andlingeras Enerģētikas centra profesors. Vide. Paredzams, ka valsts nākamajā desmitgadē enerģētikai iztērēs 9.4 triljonus dolāru. Taču šim skaitlim ir jāpalielinās par 3%, lai būtu iespēja sasniegt dekarbonizācijas mērķus.

Bet kāda loma būs dabasgāzei meklējumos? Starptautiskā Enerģētikas aģentūra norāda, ka 46. gadā nafta un gāze joprojām veidos 2040% no pasaules enerģijas portfeļa. Tāpēc tuvākais mērķis ir ierobežot degšanas un izplūdes emisijas, piemēram, metānu — siltumnīcefekta gāzi, kas ir daudz spēcīgāka par CO2. Naftas un gāzes uzņēmumi vēlas iegūt izplūstošo metānu, jo to var pārdot tālāk ražotājiem.

Amerikas gāzes asociācija piebilst, ka dabasgāze piegādā trīs reizes vairāk enerģijas gada aukstākajās dienās nekā elektriskā sistēma karstākajās dienās. Tikmēr dabasgāzes cauruļvadi var pārvietot arī ūdeņradi — līdz 20% pēc tilpuma. Mērķis nav atstāt noslogotu infrastruktūru un, iespējams, modernizēt šīs sistēmas, lai tās atbilstu zemas oglekļa emisijas pasaules vajadzībām. Turklāt dabasgāze tiek izmantota vēja un saules enerģijas nostiprināšanai, ja laikapstākļi to neļauj.

"Šis ir vairāk gluds pagrieziens, nevis ass pagrieziens. Pārejas laikā turpināsies vajadzība pēc fosilā kurināmā," saka Maiks Rutkovskis, Gāzes tehnoloģiju institūta vecākais viceprezidents, iepriekš sarunā ar šo reportieri. “Līdz gadsimta vidum ir iespējams sasniegt neto nulli. Ja mēs palielināsim mērogu, tehnoloģijas īstenosies, un mums būs vienmērīga pāreja. Bet laika jau sāk pietrūkt.”

Skaidrs, ka valsts turpinās investēt atjaunojamos energoresursos un zaļajās tehnoloģijās. Taču tā arī ražos un eksportēs dabasgāzi, ko uzsvēra Krievijas karš pret Ukrainu un deficīts, kas pašlaik notiek Eiropā. Lai gan daži var grimasēt, dabasgāze joprojām būs nozīmīga Amerikas ekonomikas sastāvdaļa ne tikai, lai ražotu elektroenerģiju, bet arī palīdzētu ražošanas procesā.