Vai Putins sāktu elektromagnētiskā impulsa uzbrukumu pret Ukrainu?

Eiropas valstis ir satrauktas pēc tam, kad šķiet, ka Ukrainas raķete, kas acīmredzot aizsargājās pret Krievijas uzbrukumiem, ir nolidojusi no kursa, nogalinot divus cilvēkus Polijā. Palielinās bažas, ka karš Ukrainā var piesaistīt citas valstis, tostarp NATO alianses valstis, izraisot daudz plašāku konfliktu.

Tas seko a Financial Times šī mēneša sākumā ziņoja, ka Vladimirs Putins, iespējams, apsver iespēju veikt kodoluzbrukumu Ukrainai, taču ne tādu, kādu jūs domājat. Tā vietā, lai uzspridzinātu kodolierīci virs Ukrainas pilsētas — tas būtu "parasts kodoluzbrukums", ja to varētu tā nosaukt, Krievija tā vietā varētu uzspridzināt bumbu tālu atmosfērā, palaižot vaļā elektromagnētiskais impulss (EMP), kas simtiem vai pat tūkstošiem jūdžu rādiusā iznīcina gandrīz visu elektroniku uz zemes.

Šāda uzbrukuma iespējamā ietekme būtu Ukrainas aizsardzībā, kamēr tā strādā, lai atjaunotu savu infrastruktūru. Piekļuve elektrībai un ūdenim Ukrainā jau ir problēma – tas masveidā saasinātu humanitāro krīzi. No tā izrietošais haoss radītu ideālus apstākļus Krievijai, lai sāktu atkārtotu visaptverošu uzbrukumu.

Šie draudi ir reāli, un tie ir jāuztver nopietni. Taču ir arī pamats domāt, ka šāds streiks varētu nebūt gaidāms, vismaz ne tuvākajā laikā. Tas sniedz zināmu pārliecību, ka konflikts Ukrainā pagaidām paliks ierobežots, taču tas nenozīmē, ka Eiropa vēl ir ārpus meža.

Liela augstuma EMP (HEMP) trieciens ietver kodolierīces detonēšanu augstu stratosfērā. Tikai nedaudzām valstīm ir kodolieroču un ballistisko raķešu spējas, lai veiktu šādu uzbrukumu, un ļoti maz ir zināms par HEMP ietekmi, jo gandrīz visas kodolizmēģinājuma detonācijas ir notikušas virsmas tuvumā. (Vairāki vērā ņemami izņēmumi notika Padomju Savienībā 1960. gadu sākumā.)

Ir daži dažādi EMP uzbrukuma veidi, kas atšķiras pēc to intensitātes un ilguma, taču sekas ir līdzīgas. Lielākā daļa elektronikas, kas atrodas noteiktā detonācijas diapazonā, tiktu apceptas. Automašīnas pārstātu darboties, tāpat kā mobilie tālruņi, televizori un interneta pakalpojumi. Pamata elektriskie pakalpojumi tiktu iznīcināti, iespējams, visā Ukrainā.

Kaņepju uzbrukumam, iespējams, varētu būt daudz briesmīgākas sekas nekā tradicionālam kodoluzbrukumam, jo ​​cilvēki nedēļām vai ilgāk cīnās, lai atrastu tādas vajadzības kā pārtiku, ūdeni, transportu un siltumu. Tomēr Krievija varētu nebūt gatava iesaistīties šādā uzbrukumā.

Viens no iemesliem ir lokalizētās KAŅEPES uzbrukumi nav iespējami. Tas ir tāpēc, ka sprādziens lielā augstumā izstaro impulsu, kas stiepjas visos virzienos līdz pat horizontam. Krievija potenciāli varētu izpostīt Ukrainas spēkus un infrastruktūru ar HEMP uzbrukumu, taču tas neizbēgami nodarīs kaitējumu arī citiem, tostarp, iespējams, NATO valstīm un pašai Krievijai.

Lokalizētāki EMP kodoluzbrukumi ir iespējami ar gaisa sprādzieniem daudz tuvāk virsmai. Tomēr, kad tas notiek, galvenā problēma būs sprādziens, nevis pulss. Citiem vārdiem sakot, tradicionālie kodolbumbu sprādzieni rada arī EMP, bet sprādziens un tā rezultātā radiācija rada daudz vairāk bojājumu nekā EMP.

Tādējādi neviena no Putina iespējām neiznāk bez būtiskiem trūkumiem. HEMP uzbrukuma uzsākšana, visticamāk, būtu saistīta ar pašu nodarītiem postījumiem, kā arī potenciāli izraisītu NATO dusmas. Putins varētu apgalvot, ka viņa kodolieroču izmantošana ir informatīvs karš, kas līdzinās kiberuzbrukumam, un tāpēc tas nepārkāpj nekādas karadarbības normas, kas saistītas ar kodolieroču izmantošanu. Taču NATO valstis var nepirkt šo argumentāciju.

Ar kodolieročiem nesaistīti EMP uzbrukumi ir arī iespēja. Tiem ir mazāka intensitāte un mazāks darbības rādiuss nekā kodolenerģijas EMP. Ja Putins izmantos EMP triecienus kā kara taktiku, tas varētu būt visticamākais iznākums tuvākajā laikā, taču šie ieroči, iespējams, nemainīs kara gaitu dramatiski.

Visbeidzot, vēl viena iespēja ir Krievijas veikts konvencionālāks kodoluzbrukums Ukrainas pilsētai. Tas varētu mainīt kara gaitu, taču tas nepārprotami lauztu starptautiskos tabu par kodolieroču izmantošanu un tādējādi varētu izraisīt arī NATO reakciju.

Kamēr, šķiet, ir kāda cerība, ka Krievija varēs uzvarēt šajā karā ar standarta metodēm, tā, visticamāk, paliks mūsdienu karadarbības normu robežās. Tomēr mēs nevaram pieņemt, ka status quo dominēs mūžīgi. Jo ilgāk ievilksies Ukrainas karš, jo izmisīgāka, visticamāk, kļūs Krievija un jo lielāka iespēja, ka Putins izmantos ekstrēmus risinājumus, lai nosvērtu apstākļus sev par labu. Nevar izslēgt kodolieroču EMP uzbrukumu.

Eiropai un ASV ir jābūt gatavām gandrīz jebkuram iznākumam. Izmisuma laiki prasa izmisīgus pasākumus, un tas ir jautājums, kam mums vajadzētu rūpēties visvairāk.