ECB izvēlas Amazon digitālajam eiro

Eiropas Centrālā banka (ECB) gatavojas uzsākt projektu digitālā eiro prototipa izstrādei. 

ECB digitālā eiro attīstība

Francijas banka (BdF) jeb Francijas centrālā banka faktiski jau ir strādājusi pie tā kādu laiku, bet, tā kā Francija ir eirozonas neatņemama sastāvdaļa, bumba tagad ir tieši ECB pusē. 

Ņemot to vērā, Eiropas Centrālā banka ir izvēlējusies vairākus ārējos uzņēmumus, lai kopīgi izveidotu digitālā eiro lietotāja saskarņu prototipus, un starp tiem ir arī Amazon.

Tātad šīs nav sadarbības, kuru mērķis ir attīstīt digitālā eiro pamatinfrastruktūru, bet gan izstrādāt palīgrīkus, kaut arī būtiskus, lai lietotāji varētu to izmantot. 

Konkrēti, Oficiāls paziņojums teikts: 

“Šīs prototipu izstrādes uzdevums ir pārbaudīt, cik labi digitālā eiro tehnoloģija integrējas ar uzņēmumu izstrādātajiem prototipiem. Imitētie darījumi tiks iniciēti, izmantojot piecu uzņēmumu izstrādātos priekšgala prototipus un apstrādāti, izmantojot Eurosistēmas saskarni un aizmugures infrastruktūru. Nav plānots atkārtoti izmantot prototipus digitālā eiro projekta turpmākajos posmos.

Tāpēc iespējams, ka Banque de France jau ir strādājusi pie pamata platformas, un šī sadarbība ar ārējiem uzņēmumiem kalpos tikai, lai pārbaudītu digitālā eiro mijiedarbību ar reāliem tirgiem. 

Amazon kalpos kā digitālā eiro testētājs

Piemēram, Amazon tika īpaši izvēlēts, lai pārbaudītu digitālos eiro maksājumus e-komercijas vietnēs, savukārt Nexi tika izvēlēts maksājumiem fiziskās vietās. 

Pārējie atlasītie uzņēmumi ir CaixaBank tiešsaistes vienādranga maksājumiem, Worldline bezsaistes vienādranga maksājumiem un EPI maksātāja iniciētiem maksājumiem tirdzniecības vietā. 

Šie pieci uzņēmumi tika atlasīti no 54 priekšgala izstrādes piegādātāju kopas, kas pieteicās 2022. gada aprīlī. 

Banka norāda, ka šī prototipu izstrāde ir svarīgs elements notiekošajā izmeklēšanas posmā saistībā ar digitālā eiro projektu. Paredzams, ka šī izmeklēšanas fāze beigsies 2023. gada pirmajā ceturksnī, pašai ECB publicējot savus secinājumus. 

Jau dažus gadus tiek veikti pētījumi, lai analizētu eiro digitālās versijas iespējamību un lietderību. 

Sākotnēji tās bija tikai teorētiskas studijas, bet nu jau vismaz gadu pārgājušas arī ekspluatācijas fāzē. 

Šajā darbības fāzē tiek pārbaudīta gan pamata infrastruktūra, ti, tā, kas tiek izmantota digitālo eiro izveidošanai un pārvaldībai, gan lietotāja saskarnes, ti, tās programmatūras programmas, kuras tiek izmantotas, lai lietotājiem sniegtu iespēju izmantot pamata pakalpojumus. infrastruktūru bez nepieciešamības tai tieši piekļūt. 

Kā tas darbosies

Šīs pamata infrastruktūras, domājams, izmantos un pārvaldīs tikai ECB, savukārt faktiskajiem digitālā eiro lietotājiem būs tikai lietotāja saskarnes, kas ļaus viņiem izmantot pakalpojumus, kas ir publiski pieejami saistībā ar digitālo eiro. 

Abas norises noris paralēli un atsevišķi, tiktāl, ka iesaistītie privātie uzņēmumi katrs nodarbojas tikai ar atsevišķām saskarnēm, kas nav savstarpēji saistītas. 

Ir trīs galvenie iemesli, kāpēc ECB ir nolēmusi eksperimentēt ar digitālā eiro izveidi, lai gan trešajam vēl nav oficiāla apstiprinājuma. 

Pirmkārt, šodien izmantotais eiro ir klasiska tradicionālā valūta, kas ir ļoti līdzīga agrāk izmantotajām valūtām, piemēram, dolāriem vai Lielbritānijas mārciņām. Tas ir, sākotnēji tā ir zemo tehnoloģiju sistēma, kurā ir izstrādātas daudzas tehnoloģijas. 

Savukārt digitālais eiro būtu jaunizveidota un galvenokārt tehnoloģiski progresīva valūta, kas atvieglotu jebkuru citu ar to saistītu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. 

Pašlaik eiro tradicionālais raksturs dažkārt padara darījumu apstrādi ļoti sarežģītu, savukārt sākotnējā digitālā versija tos varētu padarīt daudz vienkāršāku. 

Tātad pirmais iemesls ir gadsimtiem vecas tehnoloģijas tehnoloģisks jauninājums, kas šķiet novecojis jaunāko inovāciju dēļ. 

Savukārt otrs iemesls ir tīri tehnisks, proti, tā saukto viedo līgumu ieviešana. 

Ar tradicionālo eiro viedie līgumi būtībā nav iespējami, ja vien nav izstrādātas ad hoc platformas, kas ļautu izveidot datorprogrammas, kas spēj patstāvīgi pārvaldīt naudu. 

Tā vietā digitālais eiro arī sākotnēji ieviestu funkcionalitāti, kas saistīta ar viedo līgumu izveidi, kā tas tiek darīts, piemēram, tīklā, piemēram, Ethereum. 

Iespējams, ka šis ir īstais CBDC jeb Centrālo banku digitālo valūtu ierocis, jo tas ir šajā jomā vēl neredzēts jauninājums. 

Viedo līgumu potenciāls ir ievērojams, jo īpaši, ja tos pārvalda galvenā platforma, kuru savukārt pārvalda ECB. 

Šo potenciālu varētu pārbaudīt arī tieši lietotāja saskarnēs, piemēram, lai patvaļīgi iestatītu iemaksu, ko finansē kāds ārējs aizdevējs. Šajā ziņā DeFi ir daudz ko mācīt. 

Tomēr trešais iemesls nav tik skaidrs. Lieta ir tāda, ka ar digitālo eiro, ko pārvalda centralizēta pamata platforma ECB rokās, centrālajai bankai varētu būt piekļuve visiem darījumiem reāllaikā. Līdz šim tas nav iespējams, un tas varētu ļaut pašai bankai ļoti augstu kontrolēt un uzraudzīt finanšu plūsmas, kas saistītas ar eiro. 

Lai gan banka jau ir paziņojusi, ka tā neizsekos visiem darījumiem laikus, tomēr ir grūti iedomāties, ka tā nevarētu to izdarīt gadījumā, ja tā notiktu. Citiem vārdiem sakot, lai gan šodien tas ir vienkārši neiespējami, it īpaši, ja tiek izmantota skaidra nauda, ​​nākotnē tā var būt tikai bankas pašas izvēle to darīt vai ne, jo ar digitālo eiro tas būtu pilnīgi iespējams. 

CBDC veikto darījumu privātums, iespējams, ir vissvarīgākais to izmantošanas punkts, jo viena centralizēta centrālās bankas uzturēta virsgrāmata ļauj teorētiski un laikus izsekot katru darījumu. Pārliecības, ka tas vienkārši netiks darīts, nešķiet pietiekami, lai kliedētu šaubas šajā sakarā. 

Tieši šī iemesla dēļ ir tie, kas uzskata, ka stabilās monētas, kuru pamatā ir kriptovalūtas, var nesaskarties ar pārāk lielu konkurenci no CBDC, jo tās ļauj izmantot potenciāli anonīmāku.