Pēdējos gados Bitcoin un Ethereum ir palielinājušies popularitāte un adopcija. Tomēr kā digitālās valūtas tās darbojas ārpus tradicionālo finanšu iestāžu un valdību kontroles. Tas ir izraisījis valdības bažas par uztvertajiem riskiem, kas saistīti ar kriptovalūtu, un nepieciešamību pēc lielāka regulējuma.
Šajā rakstā mēs izpētīsim notiekošo cīņu par kontroli starp valdībām un kriptovalūtu nozari, kā arī dažādus veidus, kā valdības reaģē uz to, ko daudzi uzskata par draudu globālajai finanšu kārtībai.
Kriptovalūtas ietekme uz globālajām finansēm
Kriptovalūtas ir digitālās valūtas, kas izmanto kriptogrāfiju, lai nodrošinātu un pārbaudītu darījumus un kontrolētu jaunu monētu radīšanu. Tās ir decentralizētas, kas nozīmē, ka tās darbojas neatkarīgi no centrālajām bankām un finanšu iestādēm.
Šī neatkarība no tradicionālajām finansēm ir izraisījusi valdību bažas par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar kriptovalūtām, piemēram, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Valdības arī ir nobažījušās, ka kriptovalūta varētu iedragāt viņu kontrole pār finanšu sistēmu, kas varētu ietekmēt monetāro politiku, finanšu plūstamību un politisko stabilitāti.
CBDC izstrāde
Viens no veidiem, kā valdības reaģē, ir izveidot savas centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC). CBDC ir digitālās valūtas, kuras emitē un nodrošina centrālās bankas. Tie nodrošina drošāku un uzticamāku alternatīvu kriptovalūtām, piemēram, Bitcoin, kuras ir pakļautas nepastāvīgām vērtības svārstībām. Turklāt CBDC nodrošina valdībām lielāku kontroli pār savu pilsoņu finansiālo uzvedību.
CBDC var ieprogrammēt, lai izsekotu patērētāju tēriņiem un ietaupījumu ieradumiem, kas ir precīzs pretstats tam, ko veicina kriptovalūta.
Daudzas valstis jau izmeklē CBDC attīstību, tostarp Ķīna, Zviedrija un Eiropas Savienība. Ķīna ir bijusi līderis CBDC attīstībā, un tās digitālā juaņa jau ir apgrozībā. Digitālā juaņa tiek izmēģināta dažādās pilsētās visā Ķīnā, un ir paredzams, ka tā tiks pilnībā ieviesta tuvākajā nākotnē.
Regulas dilemma
Vēl viens veids, kā valdības risina kriptovalūtas izaicinājumu, ir ieviest noteikumus, kas kontrolē kriptovalūtu izmantošanu un tirdzniecību. Valdības izmanto regulējumu, lai nodrošinātu pārraudzību un stabilitāti kriptovalūtu nozarē, kas pašlaik vairumā valstu ir ierobežota vai vispār netiek regulēta.
Amerikas Savienotās Valstis ir ieviesušas dažādus noteikumus, kuru uzdevums ir nodrošināt kriptovalūtas nozares regulatīvo uzraudzību, piemēram, 2020. gada Kriptovalūtas likumu. Likuma mērķis ir nodrošināt skaidrību un pārraudzību, sadalot kriptovalūtas trīs kategorijās, pamatojoties uz unikālām īpašībām, un nodrošinot katrai no tām normatīvo regulējumu. .
Eiropas Savienība ieviesa kriptovalūtu tirgus (MiCA) regulu, lai nodrošinātu visaptverošu regulējumu, kas aptver visu, sākot no sākotnējiem monētu piedāvājumiem (ICO) līdz kriptovalūtu apmaiņām. Mērķis ir nodrošināt lielāku ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti.
Atsevišķu kriptogrāfijas nozares aspektu aizliegšana
Visbeidzot, dažas valdības vēlas pilnībā aizliegt noteiktus kriptovalūtu nozares aspektus. Piemēram, Ķīna nesen paziņoja par represijām pret kriptovalūtas ieguvi un tirdzniecību, pamatojot to ar bažām par finanšu stabilitāti un enerģijas patēriņu. Tāpat Indija ir ierosinājusi likumprojektu, kas aizliegtu visas privātās kriptovalūtas, vienlaikus radot ietvaru digitālās rūpijas attīstībai.
Riski un ieguvumi
Katrai pieejai reaģēšanai uz kriptovalūtu pieaugumu ir savi riski un priekšrocības. CBDC piedāvā valdībām lielāku kontroli un drošību, taču var ierobežot decentralizētas kriptovalūtas privātumu un anonimitāti.
Kriptogrāfijas nozares regulēšana varētu nodrošināt tik ļoti nepieciešamo pārraudzību un stabilitāti, bet arī kavēt inovācijas un izaugsmi. Atsevišķu kriptovalūtu nozares aspektu aizliegšana varētu nodrošināt ātru problēmu novēršanu. Bet tas varētu arī nospiest nozari vēl vairāk zem zemes, padarot to grūtāk regulēt.
Kriptogrāfijas nozare joprojām ir agrīnā stadijā, un tās iespējamie riski un ieguvumi nav pilnībā izprotami. Valdības ir atbildīgas par finanšu stabilitātes uzturēšanu un savu pilsoņu aizsardzību, taču tām arī jāveicina inovācija un izaugsme.
Cīņa par kontroli starp valdībām un kriptogrāfijas nozari ir sarežģīta. Katrai pieejai ir savi riski un priekšrocības. Finanšu un privātuma nākotnei ir ļoti svarīgi līdzsvarot regulējumu, inovāciju, kontroli, brīvību, privātumu un pārredzamību.
Cīņa par kontroli: valdības pret kriptovalsti
Kriptovalūtas pieaugošā ieviešana ir radījusi izaicinājumu valdībām visā pasaulē. Kā decentralizētas digitālās valūtas kriptovalūtas piedāvā lielāku privātumu un anonimitāti nekā tradicionālā fiat nauda. Taču tās darbojas arī ārpus centrālo banku un finanšu iestāžu kontroles.
Katrai pieejai ir savi riski un priekšrocības. Līdzsvara atrašana starp kontroli un inovācijām ir ļoti svarīga finanšu un privātuma nākotnei digitālajā laikmetā.
Valdību un kriptovalūtu nozares cīņas iznākumam būs būtiska ietekme uz globālo finanšu sistēmu.
Atbildības noraidīšana
Visa mūsu vietnē esošā informācija tiek publicēta godprātīgi un tikai vispārējas informācijas nolūkos. Jebkura darbība, ko lasītājs veic, izmantojot mūsu vietnē atrodamo informāciju, ir stingri atkarīgs no viņa paša.
Avots: https://beincrypto.com/battle-control-governments-responding-rise-cryptocurrencies/