Krievija noslēdz lielāko digitālo aktīvu darījumu Ķīnas juaņās

Krievijas varas iestādes ir apstiprinājušas valsts pirmo legālo digitālo aktīvu darījumu, izmantojot Ķīnas juaņu. Darījums aptuveni 58 miljonu Ķīnas juaņu (8.3 miljonu dolāru) vērtībā kļuva par lielāko šāda veida juridisko darījumu Krievijā. 

Krievijā pirmais digitālo aktīvu darījums, kas denominēts juaņās

Krievijas digitālo finanšu aktīvu iestāde 1. decembrī apstiprināja valstī pirmā digitālo finanšu aktīvu darījuma (DFA) uzsākšanu, iesaistot ārvalstu valūtu Ķīnas juaņu. Uzņēmums Lighthouse, kas īsteno projektu, paziņoja ka darījums aptvēra ar komerciālu parādu nodrošinātu žetonu izdošanu.

Juaņu darījums notika uz Lighthouse izstrādātās platformas, kuru Krievijas Banka martā apstiprināja kā vienu no “informācijas sistēmu operatoriem”, kas ļāva pārvaldīt digitālos finanšu aktīvus.

Lighthouse paziņoja, ka pirmā DFA operācija ar ārvalstu valūtu kļuva par lielāko izvietošanu valsts digitālo finanšu aktīvu tirgū. Emitēto žetonu dzēšanas termiņš ir 29 dienas, un procentu likme ir 4%, fintech uzņēmums sīki izklāstīja, uzsverot DFA priekšrocības salīdzinājumā ar īstermiņa aizdevumiem rubļos, kas tiek nodrošināti ar 9–10% gada likmi. Tā arī norādīja, ka DFA samazina risku emitentiem ciest zaudējumus no valūtas svārstībām.

Kā norāda Lighthouse ģenerāldirektors Deniss Jordanidi, jaunais finanšu instruments sniegs iespēju veikt lētus īstermiņa ieguldījumus, nekonkurējot ar tradicionālo obligāciju tirgu, kas piedāvā ilgtermiņa finanšu ieguldījumus.

Krievijas nostāja pret kriptovalūtu: no atteikuma līdz pilnīgai pieņemšanai

Jaunais Krievijas solis tika prognozēts novembrī. Vairāki avoti ziņoja, ka valsts lielākais aizdevējs Sberbank var emitēt obligācijas Ķīnas juaņās. Toreiz Sberbank priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksandrs Vedjahins paziņoja, ka banka apsver iespēju emitēt obligācijas Ķīnas nacionālajā valūtā. Viņš piebilda, ka obligāciju emisiju apjoms un laiks tiks noteikts, pamatojoties uz tirgus apstākļiem.

Lai gan Krievijas varas iestādes iepriekš aizliedza visus darījumus ar kriptovalūtu, tagad Maskavas amatpersonas to vēlas legalizēt kriptovalūtu maksājumus pārrobežu norēķinos un paplašināt lietojumu rubļa un tādu partneru nacionālajām valūtām kā Ķīna ārējā tirdzniecībā. Galvenais iemesls ir Rietumu noteikto ierobežojumu apiešana saistībā ar karu Ukrainā un Krievijas atkarības mazināšana no ASV dolāra un eiro.

Sekojiet mums pakalpojumā Google ziņas