Tehniskās iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām un iedzīvotāju novecošanu

Tehniskās iespējas tādās jomās kā 5-G, mākoņdatošana, veselības aprūpe un finanses ieņēma pēdējo vietu posts. Šajā pētījumā aplūkotas iespējas risināt divas milzīgas problēmas, ar kurām saskaras pasaules ekonomikas: pieaugošais gados vecāku pensionāru skaits un lielais klimata pārmaiņu radītais kahuns. Reti kad visas atbildes uz šīm vai citām problēmām slēpjas tehnoloģiskajos risinājumos, taču tehnoloģijām noteikti būs sava loma un ievērojama.

Pieaugošais gados vecāku cilvēku īpatsvars iedzīvotāju vidū ir sasniedzis vēsturiskus apmērus ASV un visā attīstītajā pasaulē, tostarp Ķīnā. Arvien biežāk tas uzliks ekonomikām. Tā kā dzimstības līmenis attīstītajā pasaulē tik ilgu laiku ir saglabājies zems, Eiropā, Japānā, Ķīnā un ASV trūkst jaunu strādnieku, kas aizstātu lielo un tagad pensijā aizejošo paaudzi, kurā valda mazuļu uzplaukums. ASV Tautas skaitīšanas birojs lēš, ka šīs valsts pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis no 9.4 procentiem 1960. gadā līdz 17 procentiem 2020. gada tautas skaitīšanā. Ne visi tie, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir pabeiguši darbu, taču Birojs ziņo, ka šobrīd valstī ir pieejami līdz 4 cilvēkiem darbspējas vecumā, lai uzturētu katru pensijas vecuma cilvēku.

Medicīniskais slogs, ko uzliek šī demogrāfiskā situācija, ir acīmredzams. Taču šajā fundamentālajā darbaspēka deficītā joprojām ir daudz būtiskākas ekonomiskās sekas. Šiem četriem darbiniekiem būs grūti saražot pietiekamu pārpalikumu, kas pārsniedz viņu pašu un personīgo apgādājamo vajadzības, lai uzturētu vienu pensionāru, kā arī veicinātu ieguldījumus, kas nepieciešami ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Bez mīkstinātājiem pastāv draudi, ka šī demogrāfija palēninās izaugsmi vai pat apturēs to. Imigrācija palīdzēs ar nosacījumu, ka jaunpienācēji veiks apmācību un izglītību, kas nepieciešama, lai aizstātu tos, kas aiziet pensijā. Tehnoloģija var arī nodrošināt ievērojamus seku mazināšanas pasākumus.

Šeit mākslīgā intelekta (AI) un robotikas attīstība ir ļoti svarīga. Līdz šim šajās jomās gūtie panākumi ir tik ļoti ietaupījuši darbaspēka izmaksas, ka Amerikas rūpniecība ir sākusi atjaunot darbību, neskatoties uz joprojām ievērojamajām algu atšķirībām starp Amerikas un, piemēram, Āzijas strādniekiem. Valsts demogrāfiskā vajadzība palielinās AI un robotikas iespējas, kas aizvieto īsu laiku un ļaus gados vecākiem amerikāņiem strādāt ilgāk, samazinot darba fiziskās prasības. Tā kā šīm sarežģītajām ierīcēm laika gaitā ir nepieciešama lielāka apmācība un pārkvalifikācija, to pastāvēšana piedāvās arī dažādas tehnoloģiju iespējas, lai apmierinātu apmācības vajadzības.

Klimata pārmaiņas arī uzlabos tehnoloģiju iespējas, un vairākos līmeņos, daudzos līmeņos, ne tikai meklējot alternatīvas fosilajam kurināmajam. Viens no tiem ir saules un vēja enerģijas efektivitātes uzlabošana. Vējš un saule, lai gan diskusijās par klimata pārmaiņām vienmēr tiek minēti kā pirmie, ir izrādījušies neuzticami un citādi pilnīgi neatbilstoši uzdevumam nodrošināt pasaules enerģijas vajadzības. Tie ir arī dārgi. Ja tie būtu lētāki, to attīstībai nebūtu vajadzīgas lielās subsīdijas. Bez šaubām, tehnoloģija var atrast veidus, kā uzlabot to efektivitāti un samazināt izmaksas, taču vēl lielākas iespējas ir citu alternatīvu izstrādē. Kodolenerģija pievērš uzmanību, jo īpaši mazāki reaktori, kas, šķiet, mazina sabiedrības bailes no katastrofas. Ūdeņraža tehnoloģijas joprojām lielākoties ir eksperimentālas, taču tām ir tālu solījums. Dalīšanās notiek daudz ilgākā laika skalā.

Lai gan šādas alternatīvas pievērš uzmanību un noteikti piedāvā daudzsolījumus, iespējas ir arī centienos pārvaldīt fosilo kurināmo. Protams, ieguvumi ir pieejami oglekļa uztveršanā un emisiju kontrolē, kas var padarīt fosilo kurināmo mazāk ekoloģiski bīstamu un, cerams, ekoloģiski nedraudošu vispār. Pat ja šādi risinājumi neatbilst šim ideālam, tie var radīt mazāk kaitīgu ekonomiku laikā, kas nepieciešams tīrāku atbilžu izstrādei un piemērošanai.

Plašsaziņas līdzekļos gandrīz nekad nav minēts, bet tomēr milzīga joma, kurā tehnoloģijas var darboties, ir klimata pārmaiņu slikto seku mazināšana. Piemēram, plūdu kontroles metodes varētu sniegt atbildi uz biežākām un nopietnākām vētrām, kuras, iespējams, izraisa klimata pārmaiņas vai jūras līmeņa paaugstināšanās. Turklāt varētu būt iespējas bioinženierijas kultūrās, kas labāk izvada oglekļa dioksīdu un citas emisijas no atmosfēras. Varētu būt vēl citas iespējas kultūraugu projektēšanā, lai labāk tiktu galā ar pārmērīgo sausumu vai mitrumu, ko, iespējams, izraisa klimata pārmaiņas. Ir saprotama vēlme atgriezt planētu uz kādu iepriekšēju līdzsvaru, ar kuru cilvēki būs laimīgāki. Tomēr, ja nav šāda romantiska ideāla, tehnoloģija var atrast veidus, kas ļauj cilvēkiem dzīvot ērtāku un drošāku dzīvi, neskatoties uz mainīgo klimatu.

Tehnoloģija ir nākotne. Tā ir vienmēr, vienā vai otrā veidā. Mūsdienu pasaule – tās daudzo problēmu dēļ un ne par spīti tām – piedāvā plašu iespēju klāstu, un šajās iespējās slēpjas potenciāls gūt lielus ieguvumus pasaulei kopumā un tiem novatoriem, kuri var sniegt tai vajadzīgās atbildes.