Vadošie augstumi — zaļo tehnoloģiju revolūcija

2022. gads bija dramatisks tirgos, ekonomikā un visā ģeopolitikā. 2023. gads var atnest vairāk tādu pašu un vēl lielākas pārmaiņas. Es un Deivids Skillings esam rakstījuši, ka nākamo(-os) gadu(-os) varētu raksturot Klauzevica teiciens, ka politika var būt 'karš ar citiem līdzekļiem“ tādā nozīmē, ka stratēģiskā konkurence starp lielajiem reģioniem būs dominējošā tēma, kas iedarbosies uz starptautisko politisko ekonomiku. Šajā piezīmē mēs koncentrējamies uz galveno elementu – revolūciju enerģētikas politikā un jaunajām tehnoloģijām.

Enerģētika un tehnoloģijas ir divas galvenās jomas gaidāmajā stratēģiskajā konkurencē, un valdības visā pasaulē vēlas nodrošināt vadošo pozīciju.

Parasti tiek uzskatīts, ka tehnoloģija dominē globālās ekonomikas vadošajos augstumos. Valsts ekonomikas politika bieži ir vērsta uz tehnoloģiju priekšrocību attīstīšanu, sākot no ASV un Ķīnas līdz mazām ekonomikām, piemēram, Singapūrai un Nīderlandei. Un Ķīna, ES un ASV arvien vairāk koncentrējas uz stratēģiskās autonomijas stiprināšanu vadošajās tehnoloģiju nozarēs. Tehnoloģiju plūsmām un ieguldījumiem starp konkurējošiem blokiem tiek noteiktas ekonomiskās sankcijas un ierobežojumi, un tas nostiprināsies līdz 2023. gadam, piesaistot plašāku valstu loku. Būs jāizdara izvēles.

Mēs sagaidām, ka līdz 2023. gadam ievērojami palielināsies valdības kapitāla apjoms, kas ieplūdīs stratēģiskajās tehnoloģiju jomās ASV, Ķīnā, Eiropā un citur. ASV tiesību aktos ir noteiktas milzīgas summas (un ierosinātas vēl vairāk) investīcijām infrastruktūrā un inovācijās ASV. Prioritārās jomas ir AI, lielie dati, kvanti, 5G, pusvadītāji un tā tālāk.

Stratēģiskā autonomija

Šie ir pasākumi, ko Ķīna ir veikusi jau kādu laiku. Un Eiropa arvien vairāk koncentrējas uz stratēģisko autonomiju, kas ietekmē stratēģiskos ieguldījumus inovācijā: no pusvadītājiem līdz vadošo globālo konkurētspēju attīstīšanai zaļajā ekonomikā.

Stratēģiskās autonomijas centieni rada globālās ekonomikas sadrumstalotības izmaksas. Taču, tāpat kā citās jomās, konkurence starp valstīm var būt laba lieta, radot spēcīgākus stimulus investīcijām un inovācijām. Protams, aukstā kara laikā ģeopolitiskā konkurence radīja lielāku inovāciju; Prezidenta Kenedija apņemšanos izlaist cilvēku uz Mēness lielā mērā motivēja sāncensība ar Padomju Savienību.

Izraēla ir vēl viens piemērs, kurā ģeopolitiskā spriedze ir atbalstījusi spēcīgu inovācijas sniegumu, ar aizsardzības inovāciju kompleksa ietekmi. Izraēlas izdevumi pētniecībai un attīstībai ir vieni no lielākajiem attīstītajās ekonomikās. Lielāki ieguldījumi inovācijās un tehnoloģijās var radīt produktivitātes pieaugumu.

Taču pēdējo divu gadu pieredze, ko pastiprina Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme, liecina, ka pasaule nav dematerializējusies. Enerģija joprojām ir galvenais konkurences priekšrocību elements. ASV ir priekšrocības ar savu lielo enerģētisko neatkarību salīdzinājumā ar Eiropu, kas pašlaik saskaras ar konkurences spiedienu, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs.

Investīcijas enerģētikā tiks paātrinātas dažādu iemeslu dēļ: reaģējot uz pašreizējām augstajām cenām un piegādes problēmām; kā rūpniecības politikas jautājums; ievērot nulles neto mērķus; un kā stratēģiskās autonomijas jautājums. Ekonomika, kas var ātri pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem (elektrība, zaļais ūdeņradis), tiks dotas priekšrocības. 2023. gadā šīs pārejas temps, visticamāk, tiks paātrināts.

Tās valstis un uzņēmumi, kas spēj apvienot tehnoloģiju/inovācijas vadību, kā arī svarīgu preču un enerģijas plūsmu piegādes drošību, pārsniegs rezultātus. Mūsuprāt, uz tehnoloģijām vērsti investīciju centri būs stratēģiski prioritārās tehnoloģijās, sākot no pusvadītājiem un mākslīgā intelekta/datiem līdz aizsardzības tehnoloģijām (droni, iznīcinātāju programmas) un zaļajām tehnoloģijām (akumulatoriem, ūdeņradim).

Tā kā tehnoloģijas un enerģētika arvien vairāk tiek veidotas stratēģiski, pārmaiņu temps ievērojami palielināsies. 2023. gads, visticamāk, būs stratēģisko ieguldījumu apjoma novirzes punkts.

Sekas

Ieguldiet jomās, kas ir stratēģiskas prioritātes, ņemot vērā valdības kapitāla summas, kas plūst, kā arī citu politikas un normatīvo atbalstu

Dodieties uz valstīm, kas ir tehnoloģiju un enerģētikas revolūciju centrā. ASV pēdējo desmitgažu laikā ir ieguvušas priekšrocības, jo tām ir spēcīgas pozīcijas abās (unikāli).

Pastiprināsies saikne starp uzņēmumiem un valdībām – tie uzņēmumi, kas var kļūt par daļu no stratēģiskās inovācijas ainavas, attīstīsies.