ES kriptovalūtu regulējuma perspektīva – kriptonomists

Eiropa vēlas kļūt par kriptovalūtu globālo standartu noteicēju (un tas varētu arī izdoties)

2022. gads bija liels gads kriptovalūtām, lai gan, iespējams, ne tādā nozīmē, kā lielākā daļa cilvēku sākotnēji cerēja.

Kriptoplatība piedzīvoja neticami plašu institucionālo adopciju un attīstību, kā arī piedzīvoja dažus no līdz šim lielākajiem skandāliem, uzlaušanu un krāpšanu.

Optimisms par nākotni cita starpā sacentās ar riskiem, kas saistīti ar neregulētiem kriptovalūtu tirgiem.

Ja globālā līmenī jau pastāvēja vispārēja vienošanās par nepieciešamību ieviest noteikumus, lai aizsargātu patērētājus un izvairītos no sistēmiskā riska un izplatības ietekmes, 2022. gada notikumi ir pastiprinājuši regulatoru aicinājumus jurisdikcijām visā pasaulē ātri iegrožot šo nozari. .

Eiropas Savienība (ES) uzņemas vadību šajā jomā, izmantojot savu Markets-in-Crypto-Assets (MiCA) regula, kurā ir izklāstīti noteikumi kriptovalūtu aktīvu emitentiem un struktūrām, kas sniedz saistītus pakalpojumus ES, kā arī stabilām monētām un citiem attiecīgiem žetonu veidiem.

Tā rezultātā ir vērts mazliet vairāk izprast šīs Eiropas ekonomikas lielvaras pieeju ar tās gandrīz 500 miljoniem patērētāju un apņemšanos būt par globālu regulatīvo lielvaru.

Koncentrēšanās uz pakalpojumu sniedzējiem un stabilu monētu emitentiem

ES centieni regulēt kriptoaktīvus sākās 2019. gadā ar kriptoaktīvu tirgu (MiCA) regulu. Sākotnēji tā vienīgā uzmanība tika pievērsta noteikumiem tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (CASP)[1], kuri mēģināja sniegt savus pakalpojumus ES tirgū.

Pēc tam tika laists klajā Svaru stabilā monēta, un šie noteikumi ātri tika uzskatīti par neatbilstošiem. Tādas valstis kā Vācija un Francija bija ļoti naidīgas pret Svariem un tās mērķi ieviest privātu maksājumu alternatīvu Eiropas galvenajai fiat valūtai eiro.

Saskaroties ar šo jauno, digitālo “Zuck Buck” politiķi visā Eiropā centās iekļaut stabilās monētas ES jaunajos noteikumos, kā arī paātrināja digitālā eiro izstrādi, ko veica Eiropas Centrālā banka.

Iegūtais MiCA teksts tika pārveidots, lai saistītu noteikumus par stabilām monētām (vai e-naudas marķieriem (EMT) Eiropas izteiksmē) ar esošajiem banku, maksājumu un e-naudas noteikumiem.

Jaunie noteikumi arī aizliedza piešķirt procentu likmes stabilajām monētām, jo ​​tās netiek uzskatītas par līdzvērtīgām banku noguldījumiem. Stabilās monētas Eiropā drīkstēja emitēt tikai licencētas iestādes, piemēram, bankas vai e-naudas nodrošinātāji.

Pēc tam parādījās sarežģījumi un izņēmumi, kā jūs varētu gaidīt. Algoritmiskās stabilās monētas tika izslēgtas no MiCA sistēma. Tas nozīmē, ka tās joprojām var kotēt regulētajās biržās, taču tās nevar tirgot kā “stabilās monētas”, jo prasība par stabilu vērtību ir jāpierāda un jāatbalsta ar rezervēm.

Stabilām monētām ārpus ES, piemēram, USD denominētām, piemēram USDC or USDT, pastāv papildu ierobežojumi, lai gan par to galīgajām detaļām vēl jālemj tehniskajās debatēs pēc ieviešanas.

Šo debašu iznākums būs būtisks kriptogrāfijas tirgus labklājībai Eiropā, jo eiro denominētās stabilās monētas nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti līdz MiCA stāšanās spēkā.

ES viegls pieskāriens DeFi un NFT

Stabilās monētas nav vienīgā tēma, kurai bija traucējoša loma galīgā MiCA teksta formulēšanā. Pēdējo trīs gadu laikā decentralizētās finanses (DEFI), Neaizvietojami marķieri (NFT) un tādu darba pierādīšanas projektu ietekmi uz vidi, kā, piemēram Bitcoin kļuvuši svarīgi arī ES likumdošanas debatēs.

Sākotnējais MiCA mērķis bija nodrošināt tiesisko regulējumu, kas ļautu centralizētām regulētām vienībām sniegt savus pakalpojumus visā Eiropā, vienlaikus aizsargājot ES investorus, patērētājus, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti.

No vienas puses, DeFi nozarei izdevās nodrošināt plašu atbrīvojumu no MiCA (“patiesas decentralizācijas” gadījumā), lai veicinātu daudzsološas telpas izaugsmi nākotnē.

No otras puses, Terra/Luna sabrukums Tas nozīmēja, ka politikas veidotāji algoritmiskās stabilās monētas uzskatīja par lielākoties nestabiliem un ļoti riskantiem finanšu instrumentiem, kuriem nevajadzētu uzticēties, jo nebija rezervju, kas tos nepārprotami atbalstīs.

NFT gadījumā, kas ir nākotnes simboliskās ekonomikas atslēga, starp ES iestādēm bija skaidra plaisa. Tā kā ES dalībvalstis, piemēram, Francija vai Vācija, nepārprotami atbalstīja pilnīgu atbrīvojumu no NFT, Eiropas Komisija nelokāmi un veiksmīgi norādīja, ka NFT, kas izdoti “lielā kolekcijā vai sērijā”, nedrīkst būt ārpus MiCA darbības jomas, jo tas būtu to potenciālās “aizvietojamības” rādītājs. Galīgā NFT definīcija vēl ir jānosaka, jo vēl nav skaidrs, ko ES uzskatīs par “neaizvietojamiem žetoniem”.

ES nepārprotami cenšas izveidot pamatu NFT uzplaukumam Eiropā, atzīstot, ka ir nepieciešama īpaša un precīza politikas pieeja, lai nodrošinātu, ka NFT plašais tehnoloģisko lietojumu klāsts netiek vairumtirdzniecībā iekļauts finanšu regulējuma jomā.

Bitcoin ietekme uz vidi un ES reakcija

Bitcoin un citu darba pierādījumu (PoW) projektu ietekme uz vidi ir radījusi arvien lielākas bažas ES. MiCA sarunu laikā 2022. gada marta beigās ES bija ļoti tuvu tam, lai no 2025. gada aizliegtu uz PoW balstītas kriptovalūtas kotēt regulētajās biržās.

Par laimi, nozarei izdevās uzsvērt potenciāli katastrofālās sekas, ko šāds lēmums būtu radījis ES kriptovalūtu tirgū, piemēram, liekot ES pilsoņiem paļauties uz neregulētu un decentralizētu apmaiņu, lai tirgotu Bitcoin un citus PoW marķierus.

Paralēla un neregulēta tirdzniecības tirgus izveide un MiCA mērķu pilnīga graušana nebija ideāla, taču, lai nomierinātu zaļi domājošos politikas veidotājus, galīgais kompromiss nozīmē, ka kriptoaktīvu emitentiem būs jāsniedz informācija par sava projekta ietekmi uz vidi. balto grāmatu, kas viņiem būtu jāpublicē.

Konkrētos kritērijus šīs informācijas sniegšanai noteiks Eiropas Drošības un tirgu iestāde (EVTI) savā “2. līmeņa” likumdošanas darbā.

Bailes no naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas joprojām ir spēcīgas

Vēl viens svarīgs sarunu aspekts bija saikne starp MiCA un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) noteikumiem, jo ​​īpaši attiecībā uz personīgajiem vai pašapkalpošanās makiem.

Šis jautājums tika apspriests atsevišķā, bet ļoti savstarpēji saistītā tiesību aktā, kas bija paredzēts, lai īstenotu tā saukto “Ceļošanas noteikumu” kā daļu no ES atbilstības FATF ieteikumiem.

Debates atkal bija ļoti polarizētas. No vienas puses, kriptoseptiskie politikas veidotāji uzstāja, lai tiktu noteiktas verifikācijas prasības pārsūtīšanai uz pašu mitinātiem makiem, kas būtu piespiedušas regulētās struktūras pārbaudīt lietotāju identitāti aiz katra maka, ar kuru tās mijiedarbojās, faktiski pārsniedzot paša FATF ieteikumus.

No otras puses, nozarei draudzīgi politikas veidotāji apgalvoja, ka šādas prasības būtu ne tikai neiespējamas, jo pārbaude būtu balstīta uz pašu sniegtu informāciju, bet arī pretrunā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noteikumu vispārējo mērķi.

ES atkal cīnījās ar instinktiem, kas, ja tie būtu ieviesti, būtu varējuši vienkārši iegrūst lietotājus neregulētās telpās, kur regulatori un tiesībaizsardzības iestādes būtu uzraudzījušas maz vai nemaz.

Par laimi, galīgajā politiskajā nolīgumā tika atzīts, ka, ejot pa šo ceļu, lietotāji varētu veikt darījumus ar kriptoaktīviem tikai starp pašu mitinātiem makiem, izmantojot vienādranga darījumus, kas palika ārpus regulējuma darbības jomas, nevis regulētu apmaiņu.

Tas efektīvi radītu paralēlu sistēmu, kurā būtu mazāk nekā labi apgaismoti darījumi. Tā vietā regulētajām vienībām tika noteikta skaidra uz risku balstīta pieeja AML un KYC prasībām.

MiCA laika skala

Šajā rakstā aprakstītie noteikumi tiks piemēroti no 2024. gada vidus stabilo monētu emitentiem un sešus mēnešus vēlāk uz visu pārējo žetonu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Tomēr, iespējams, līdz tam laikam būs jāatrod atbildes uz vairākiem atklātiem jautājumiem, piemēram, kā klasificēt NFT kolekcijas, lai saprastu, vai tās ir “tvērumā”, kā sniegt informāciju par konsensa mehānismu ietekmi uz vidi un kā novērtēt ar to saistītos riskus. pārskaitījumi uz pašu mitinātiem makiem.

Nozarei būs jāsadarbojas ar EVTI un EBI, lai nodrošinātu, ka uz šiem jautājumiem tiek sniegtas pareizās atbildes.

Solis pareizajā virzienā ar potenciāli tālejošām globālām sekām

MiCA var nebūt ideāls, taču tas ir šeit un drīz stāsies spēkā.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana kriptonauda nozare būtu jāaptver skaidrs ES noteikumu kopums. Visbeidzot, tas nodrošinās nepieciešamo juridisko skaidrību uzņēmumiem, kas vēlas izveidot veikalu un sniegt pakalpojumus šiem gandrīz 500 miljoniem ES pilsoņu. Lai gan MiCA patiesās ietekmes mērīšana prasīs dažus gadus, jurisdikcijas visā pasaulē, visticamāk, sāks ielīmēt ES principus savos regulējumos.

Tas ir tā sauktais “Briseles efekts”, ko dažreiz dēvē arī par “regulatīvo izplatību”, kas ir pamatā ES pieaugumam par globālu regulatīvo lielvaru.

Nekas no tā nav apstājies, tomēr Eiropā sākās sīvas debates par to, vai MiCA būtu novērsusi FTX līdzīgs sabrukums. 

Ir aicinājumi ātrāk ieviest MiCA, iekļaut DeFi tās noteikumos, lai trešo valstu struktūrām tiktu izvirzīti augstāki standarti, ja tie sniedz pakalpojumus ES pilsoņiem.

Pagaidām Eiropas Komisijas līnija ir šāda: "Pirms sākt pieprasīt MiCA 2, mums vispirms pilnībā jāpieņem MiCA". Kā Blockchain Eiropai mēs nevarējām vairāk vienoties. Viens solis vienlaikus ir labākais veids, kā Eiropa var izvairīties no neparedzētām sekām un spriest, kā jebkurš turpmākais regulējums būs jāpielāgo strauji mainīgajām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem.

Zemsvītras piezīmes:

1. CASPS visā pasaulē tiek sauktas par VASP, kā definējusi Finanšu darbību darba grupa (FATF).