Enerģijas izmaksas Eiropā kā procentuālā daļa no IKP dubultā norāda uz pastāvīgu pretvēju

Enerģijas izmaksas Eiropā kā procentuālā daļa no IKP dubultā norāda uz pastāvīgu pretvēju

Šķiet, ka Eiropas mājsaimniecības gatavojas aukstai un dārgai ziemai, jo enerģētikas krīzes saasināšanās kas, visticamāk, saglabāsies arī ziemas mēnešos. Ar Krievijas naftas un gāzes embargo sakarā ar iebrukums Ukrainā, Eiropas gāzes cenas ir pieaugušas astoņas reizes augstākas nekā vidēji. 

Tikmēr valdībām ir piešķirtd aptuveni 276 miljardus dolāru, lai mēģinātu mīkstināt pieaugošās enerģētikas nozares triecienu mājsaimniecību budžetiem. Šos valdības izdevumus ir uzņēmis direktors Heimstaden, Andreass Steno Larsens, kurš 19. septembrī paņēma Twitter, lai akcija enerģijas izmaksas procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).

“Šī, iespējams, ir biedējošākā diagramma, ko šogad esmu izveidojis. Enerģijas izmaksas procentos no IKP 2020., 2021. un 2022. gadā Eiropā (un vidēji pasaulē)”

Enerģijas izmaksas % no IKP. Avots: Twitter

Kaitīga izaugsme 

Augstās enerģijas izmaksas padara inflācijas problēmas Eiropā daudz sliktākas, nekā vajadzētu, radot apburto loku, kurā izaugsmes cerībām būs jāsamazinās. Dažas valdības bija spiestas izmantot glābšanas režīmu enerģētikas uzņēmumiem, piemēram, Vācijā ar 15 miljardu USD glābšanas nauda komunālo pakalpojumu uzņēmums Uniper.  

Tikmēr gāzei ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikā, ko izmanto māju apkurei, smagajai rūpniecībai un nedaudz elektroenerģijas ražošanai. Pašreizējā situācijā tirgi mainījās tā, ka 2023. un 2024. gadā gāzes cenas noteica nemainīgi augstas. 

Turklāt patērētāju pieprasījumu ES jau tagad ietekmē augstās enerģijas cenas, jaudas ierobežojumi un saspringtie darba tirgi. Pastāvīgi augstas enerģijas cenas varētu būt nepārtraukts un būtisks pretvējš patērētāju pieprasījumam un izaugsmei Eiropā. 

Fiskālā glābšana 

Pēc pandēmijas gados piedzīvotās fiskālās glābšanas valdības tagad demonstrē lielāku deficītu un parāda līmeni, ierobežojot ES valstu fiskālās iespējas. Visaptveroši fiskālie risinājumi, piemēram, pandēmijas laikā, varētu radīt pretēju efektu, palielinot inflāciju. 

Turpinoties karam Ukrainā, šķiet, ka 2023. gadā Eiropu varētu piemeklēt recesija, ja turpināsies enerģijas cenas, inflācija un saspringti darba tirgi. 

Pērciet akcijas tagad, izmantojot Interactive Brokers — vismodernāko investīciju platformu


Atbildības noraidīšana: šīs vietnes saturs nav uzskatāms par ieguldījumu padomu. Investēšana ir spekulatīva. Ieguldot, jūsu kapitāls ir apdraudēts. 

Avots: https://finbold.com/energy-costs-in-europe-as-a-percentage-of-gdp-double-signaling-a-persistent-headwind/