LONDONA (Projekta sindikāts) — Mežonīgās cīņas Ukrainā ir likusi daudziem domāt, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina it kā stratēģiskais spožums ir viss, par ko tas tika uzskatīts.
Lai gan Putins paredzēja, ka NATO militāri neatbildēs uz viņa karu, viņš, šķiet, ir nepietiekami novērtējis Rietumu spēju solidarizēties. ASV un to sabiedrotie un partneri jau ir ieviesuši bezprecedenta bargas ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Putina režīmu, un lēmums bloķēt Krievijas centrālo banku no starptautiskajiem finanšu tirgiem (efektīvi iesaldēt valsts valūtas rezerves), neapšaubāmi, ir meistarīgs sitiens.
Nepietiek līdzekļu
Tiesa, Krievija ir diversificējusi savas rezerves prom no dolāra BUXX, + 0.14% pēdējos gados. Taču, spriežot pēc starptautiskās reakcijas mēroga un tās tūlītējās ietekmes uz Krievijas ekonomiku, šķiet, ka šī stratēģija nav bijusi pietiekama, lai saglabātu piekļuvi tai nepieciešamajam finansējumam. Pat Šveice ir paziņojusi, ka piedalīsies jaunajā sankciju režīmā, iesaldējot Krievijas aktīvus.
" Nav vajadzīgs dziļš domātājs, lai saprastu, ka Ķīnai ir jāsatraucas un jāapmierina gan Krievijas kara pārgalvība, gan Rietumu reakcija uz to. Ja Ķīna sāktu militāras darbības pret Taivānu, arī tā varētu zaudēt lielu daļu no piekļuves globālajai finanšu sistēmai. "
Ja vien Krievijai nav ievērojamas rezerves Ķīnas renminbi CNHUSD, -0.06 vai valūtām, ko emitējušas citas valstis, kas to joprojām atbalsta, tās ekonomikas spiediens būs neizbēgams.
Lai kāda būtu Krievijas reakcija, tagad jautājums ir par to, ko šie Rietumu — un gandrīz visu pasaules finanšu centru — soļi nozīmēs nākotnes monetārajām lietām un starptautiskajai monetārajai sistēmai. Vai mēs esam liecinieki turpmākai ASV varas konsolidācijai, izmantojot sistēmu, kurā dominē dolārs, vai arī šī epizode radīs pamatu tādai monetārai un finanšu sadrumstalotībai, kādu daži analītiķi jau sen ir gaidījuši?
Turpinājās Krievijas uzlidojumi, skāra valdības un universitātes ēkas Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkovā; Ukrainas prezidents Zelenskis aicināja Vladimiru Putinu pirms sarunām pārtraukt uzbrukumus; Ukraiņi izveidoja šķēršļus, lai palēninātu Krievijas karaspēku. Foto: Sergejs Bobok/AFP/Getty Images
Likmes paaugstināšana
Pats rakstot par dolāra nākotni, es nevaru atcerēties iepriekšējo politikas paziņojumu, kas globālās monetārās likmes paaugstināja tikpat daudz kā šis.
Krievijai noteikto sankciju tūlītēja ietekme ir bijusi ASV pastāvīgā dominējošā stāvokļa izcelšana. Taču tas var arī likt daudzām jaunietekmes ekonomikas valstīm pārskatīt mācību grāmatu pieeju ārvalstu valūtas rezervju veidošanai, lai aizsargātu pret ekonomiskajām krīzēm.
Šādas pašapdrošināšanas nepieciešamība bija lielā mācība no 1997.–98. gada Āzijas finanšu krīzes. Bet tagad, kad Krievijas centrālā banka ir zaudējusi spēju konvertēt savas ārvalstu valūtas rubļos RUBUSDS, + 6.07%, šķiet, ka stratēģija ir saistīta ar dažiem jauniem riskiem.
Tas jo īpaši attiecas uz valstīm, kuru centieni var nonākt pretrunā Rietumu demokrātiskajā pasaulē dominējošajām normām, kā tas acīmredzami notiek mazākā kaimiņa apdraudēšanā un pēc tam iebrukumā.
Nav vajadzīgs dziļš domātājs, lai saprastu, ka Ķīnai ir jāsatraucas un jāapmierina gan Krievijas kara pārgalvība, gan Rietumu reakcija uz to. Ja Ķīna sāktu militāras darbības pret Taivānu, arī tā varētu zaudēt lielu daļu no piekļuves globālajai finanšu sistēmai.
Maz ticams scenārijs
Var saprast, kāpēc izvairīšanās no šīs dziļās atkarības no Rietumu kontrolētās valūtas sistēmas tagad var kļūt par dažu valstu galveno prioritāti. Ja renminbi, rubļi, Indijas rūpijas USDINR, -0.21%, un citas valūtas bija vairāk konvertējamas citām valstīm, varētu rasties principiāli atšķirīga starptautiskā monetārā sistēma — tāda, kurā pret Krieviju noteiktās sankcijas nebūtu tik efektīvas.
Taču šis scenārijs joprojām ir maz ticams divu saistītu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ir iemesls, kāpēc Ķīna nav darījusi vairāk, lai paaugstinātu renminbi kā starptautisku valūtu. Daudzās konferencēs par globālo monetāro kārtību, kurās esmu piedalījies, Ķīnas zinātnieku vēstījums jau sen ir bijis skaidrs: viņu vēlamā metode pašreizējās sistēmas uzlabošanai ir paplašināt īpašo aizņēmuma tiesību lomu, Starptautiskā Valūtas fonda rezerves aktīvu.
Tam ir jēga, ja ņem vērā, ko nozīmē renminbi internacionalizācija. Tā kā Ķīnai būtu jāpieļauj daudz lielāka brīvība savas valūtas izmantošanā ārzonās, tai būtu jāatsakās no spējas saglabāt kapitāla kontroli. Līdz šim tā nav vēlējusies to darīt. Tomēr bez kapitāla konta liberalizācijas neviena cita valsts — pat ne tik finansiāli izmisusi kā Krievija — nevēlētos turēt savas rezerves renminbi.
Otrkārt, pat ja tāda lielvalsts kā Ķīna reaģētu uz mūsdienu mainīgajiem apstākļiem, veicot lielas finanšu reformas, tai joprojām būtu jāsniedz ticamas garantijas par ārpus Rietumu valūtām glabāto rezervju drošību un likviditāti. Pretējā gadījumā, kāpēc kāds riskētu?
Atkal šķiet, ka Ķīna, visticamāk, neturpinās nekādas reformas, kas prasītu radikālas izmaiņas tās ekonomikas un regulējuma modelī. Ja Ķīna iekostu un atvērtu savu finanšu sistēmu, gandrīz noteikti sekotu strukturālas izmaiņas globālajā monetārajā kārtībā. Taču arī tādā gadījumā izmaiņas nenotiktu laikā, lai saudzētu Krieviju no sava prezidenta šausminošās uzvedības sekām.
Džims O'Nīls, bijušais Goldman Sachs Asset Management priekšsēdētājs un bijušais Apvienotās Karalistes finanšu ministrs, ir Viseiropas Veselības un ilgtspējīgas attīstības komisijas loceklis.
Šis komentārs tika publicēts ar projekta sindikāta atļauju — vai sankciju noteikšana Krievijai mainīs monetāro sistēmu?
Vairāk viedokļu par Putina karu
Izdzēruši viktimizācijas Ļeņinisko Kool-Aid, Putins un Sji vienlaikus vēlas gāzt Rietumu kārtību un tikt no tās cienīti.
Kā Rietumi izvēlējās kapitālismu, nevis demokrātiju Krievijā — un pavēra ceļu kleptokrātiskam nacionālistam karam
Putina karš sola sagraut globālo ekonomiku ar inflāciju un daudz lēnāku izaugsmi
Lūk, kāpēc šīs ASV un Eiropas sankcijas Krievijai būs postošas
Ukrainas iebrukums seko gadu desmitiem ilgušajiem brīdinājumiem, ka NATO paplašināšanās Austrumeiropā var provocēt Krieviju
Viedoklis: Sankciju noteikšana Krievijai ir galvenais trieciens, kas nostiprinās dolāra dominējošo lomu pasaules lietās
LONDONA (Projekta sindikāts) — Mežonīgās cīņas Ukrainā ir likusi daudziem domāt, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina it kā stratēģiskais spožums ir viss, par ko tas tika uzskatīts.
Lai gan Putins paredzēja, ka NATO militāri neatbildēs uz viņa karu, viņš, šķiet, ir nepietiekami novērtējis Rietumu spēju solidarizēties. ASV un to sabiedrotie un partneri jau ir ieviesuši bezprecedenta bargas ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Putina režīmu, un lēmums bloķēt Krievijas centrālo banku no starptautiskajiem finanšu tirgiem (efektīvi iesaldēt valsts valūtas rezerves), neapšaubāmi, ir meistarīgs sitiens.
Nepietiek līdzekļu
Tiesa, Krievija ir diversificējusi savas rezerves prom no dolāra
+ 0.14%
BUXX,
pēdējos gados. Taču, spriežot pēc starptautiskās reakcijas mēroga un tās tūlītējās ietekmes uz Krievijas ekonomiku, šķiet, ka šī stratēģija nav bijusi pietiekama, lai saglabātu piekļuvi tai nepieciešamajam finansējumam. Pat Šveice ir paziņojusi, ka piedalīsies jaunajā sankciju režīmā, iesaldējot Krievijas aktīvus.
" Nav vajadzīgs dziļš domātājs, lai saprastu, ka Ķīnai ir jāsatraucas un jāapmierina gan Krievijas kara pārgalvība, gan Rietumu reakcija uz to. Ja Ķīna sāktu militāras darbības pret Taivānu, arī tā varētu zaudēt lielu daļu no piekļuves globālajai finanšu sistēmai. "
Ja vien Krievijai nav ievērojamas rezerves Ķīnas renminbi
-0.06
CNHUSD,
vai valūtām, ko emitējušas citas valstis, kas to joprojām atbalsta, tās ekonomikas spiediens būs neizbēgams.
Lai kāda būtu Krievijas reakcija, tagad jautājums ir par to, ko šie Rietumu — un gandrīz visu pasaules finanšu centru — soļi nozīmēs nākotnes monetārajām lietām un starptautiskajai monetārajai sistēmai. Vai mēs esam liecinieki turpmākai ASV varas konsolidācijai, izmantojot sistēmu, kurā dominē dolārs, vai arī šī epizode radīs pamatu tādai monetārai un finanšu sadrumstalotībai, kādu daži analītiķi jau sen ir gaidījuši?
Likmes paaugstināšana
Pats rakstot par dolāra nākotni, es nevaru atcerēties iepriekšējo politikas paziņojumu, kas globālās monetārās likmes paaugstināja tikpat daudz kā šis.
Krievijai noteikto sankciju tūlītēja ietekme ir bijusi ASV pastāvīgā dominējošā stāvokļa izcelšana. Taču tas var arī likt daudzām jaunietekmes ekonomikas valstīm pārskatīt mācību grāmatu pieeju ārvalstu valūtas rezervju veidošanai, lai aizsargātu pret ekonomiskajām krīzēm.
Šādas pašapdrošināšanas nepieciešamība bija lielā mācība no 1997.–98. gada Āzijas finanšu krīzes. Bet tagad, kad Krievijas centrālā banka ir zaudējusi spēju konvertēt savas ārvalstu valūtas rubļos
+ 6.07% ,
RUBUSDS,
šķiet, ka stratēģija ir saistīta ar dažiem jauniem riskiem.
Tas jo īpaši attiecas uz valstīm, kuru centieni var nonākt pretrunā Rietumu demokrātiskajā pasaulē dominējošajām normām, kā tas acīmredzami notiek mazākā kaimiņa apdraudēšanā un pēc tam iebrukumā.
Nav vajadzīgs dziļš domātājs, lai saprastu, ka Ķīnai ir jāsatraucas un jāapmierina gan Krievijas kara pārgalvība, gan Rietumu reakcija uz to. Ja Ķīna sāktu militāras darbības pret Taivānu, arī tā varētu zaudēt lielu daļu no piekļuves globālajai finanšu sistēmai.
Maz ticams scenārijs
Var saprast, kāpēc izvairīšanās no šīs dziļās atkarības no Rietumu kontrolētās valūtas sistēmas tagad var kļūt par dažu valstu galveno prioritāti. Ja renminbi, rubļi, Indijas rūpijas
-0.21% ,
USDINR,
un citas valūtas bija vairāk konvertējamas citām valstīm, varētu rasties principiāli atšķirīga starptautiskā monetārā sistēma — tāda, kurā pret Krieviju noteiktās sankcijas nebūtu tik efektīvas.
Taču šis scenārijs joprojām ir maz ticams divu saistītu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ir iemesls, kāpēc Ķīna nav darījusi vairāk, lai paaugstinātu renminbi kā starptautisku valūtu. Daudzās konferencēs par globālo monetāro kārtību, kurās esmu piedalījies, Ķīnas zinātnieku vēstījums jau sen ir bijis skaidrs: viņu vēlamā metode pašreizējās sistēmas uzlabošanai ir paplašināt īpašo aizņēmuma tiesību lomu, Starptautiskā Valūtas fonda rezerves aktīvu.
Tam ir jēga, ja ņem vērā, ko nozīmē renminbi internacionalizācija. Tā kā Ķīnai būtu jāpieļauj daudz lielāka brīvība savas valūtas izmantošanā ārzonās, tai būtu jāatsakās no spējas saglabāt kapitāla kontroli. Līdz šim tā nav vēlējusies to darīt. Tomēr bez kapitāla konta liberalizācijas neviena cita valsts — pat ne tik finansiāli izmisusi kā Krievija — nevēlētos turēt savas rezerves renminbi.
Otrkārt, pat ja tāda lielvalsts kā Ķīna reaģētu uz mūsdienu mainīgajiem apstākļiem, veicot lielas finanšu reformas, tai joprojām būtu jāsniedz ticamas garantijas par ārpus Rietumu valūtām glabāto rezervju drošību un likviditāti. Pretējā gadījumā, kāpēc kāds riskētu?
Atkal šķiet, ka Ķīna, visticamāk, neturpinās nekādas reformas, kas prasītu radikālas izmaiņas tās ekonomikas un regulējuma modelī. Ja Ķīna iekostu un atvērtu savu finanšu sistēmu, gandrīz noteikti sekotu strukturālas izmaiņas globālajā monetārajā kārtībā. Taču arī tādā gadījumā izmaiņas nenotiktu laikā, lai saudzētu Krieviju no sava prezidenta šausminošās uzvedības sekām.
Džims O'Nīls, bijušais Goldman Sachs Asset Management priekšsēdētājs un bijušais Apvienotās Karalistes finanšu ministrs, ir Viseiropas Veselības un ilgtspējīgas attīstības komisijas loceklis.
Šis komentārs tika publicēts ar projekta sindikāta atļauju — vai sankciju noteikšana Krievijai mainīs monetāro sistēmu?
Vairāk viedokļu par Putina karu
Izdzēruši viktimizācijas Ļeņinisko Kool-Aid, Putins un Sji vienlaikus vēlas gāzt Rietumu kārtību un tikt no tās cienīti.
Kā Rietumi izvēlējās kapitālismu, nevis demokrātiju Krievijā — un pavēra ceļu kleptokrātiskam nacionālistam karam
Putina karš sola sagraut globālo ekonomiku ar inflāciju un daudz lēnāku izaugsmi
Lūk, kāpēc šīs ASV un Eiropas sankcijas Krievijai būs postošas
Ukrainas iebrukums seko gadu desmitiem ilgušajiem brīdinājumiem, ka NATO paplašināšanās Austrumeiropā var provocēt Krieviju
Avots: https://www.marketwatch.com/story/sanctioning-russia-is-a-masterstroke-that-will-cement-the-dollars-dominant-role-in-world-affairs-11646237194?siteid=yhoof2&yptr= Yahoo