Eiropā turpinās enerģētikas karš

Ikviens, kas sekos manam darbam, zinās, ka es esmu diezgan lācīgs par ekonomikas stāvokli gadā Eiropa. Liela daļa no tā ir Putina žņaugšana enerģija tirgus. Tomēr laikapstākļi, iespējams, nedaudz palīdzēja.  

Gāzes pieprasījums ES samazinājies par 24%

Šorīt mēs saņēmām dažus datus no preču analītikas uzņēmuma ICIS, ka gāzes pieprasījums ES pagājušajā mēnesī bija par 24% zemāks par piecu gadu vidējo rādītāju. Tas ir saistīts ar līdzīgu kritumu iepriekšējā mēnesī.

Vai meklējat ātras ziņas, aktuālus padomus un tirgus analīzi?

Reģistrējieties Invezz biļetenam šodien.

Šīs ir labas ziņas. Tas liecina, ka Eiropas pilsoņi samazina savu pieprasījumu pēc gāzes, kas ir Putina lielākais ierocis karā pret Ukrainu. Tomēr liels paldies laika dieviem, jo ​​pēdējie mēneši kontinentā ir bijuši nesezonāli silti.

Taču šis nesezonāli mierīgais klimats tagad nav mainījies, kas nozīmē, ka nākamā mēneša dati būs interesantāki. Ziema patiešām ir atnākusi, un šķipsnu Eiropa sajutīs. Tomēr pēdējie divi mēneši ir bijuši trieciens Putina cerībām, ka ES viņu vajadzību pēc enerģijas liks augstāk par atbalstu Ukrainai.  

Šo pārbaudi akcentēs jaunākās sankcijas, kuras tagad ir aizliegusi ES krievu jēlnaftas imports, aktīvs no šī rīta. Divi avoti lielākajās Krievijas naftas ražotnēs, runājot ar Reuters un lūdzot palikt anonīmi, sacīja, ka aizlieguma dēļ Krievijas naftas ieguve 1.gadā varētu samazināties līdz pat 2023 miljonam barelu dienā. Eiropa izspiež Putina galveno finansējuma avotu.

Ceļš uz zaļo enerģiju?

Eiropas problēma ir tā, ka tā ir ļoti vāji nodrošināta dabas resursu departamentā, vismaz enerģētikas jomā. Tas ir novedis pie lielas paļaušanās uz enerģiju no nepiederošām personām. Norvēģija turpina veiksmīgi darboties, taču Krievija acīmredzami ir parādījusi, cik bīstama ir šī paļaušanās.

Esmu piesardzīgi optimistisks, ka ilgtermiņā šis enerģijas karš var mudināt Eiropu mēģināt izlīdzināt šo hronisko vājumu. Tas var nebūt svētīts fosilā kurināmā resursu nodaļā, bet par atjaunojamo enerģiju tas ir cits stāsts.

Eiropai nav nekādu trūkumu tās spējā ražot un uzglabāt atjaunojamo enerģiju. Šī energoapgāde varētu būt pašpietiekama un lēta. Un, ja gūst labumu arī planēta, tad laimīgas dienas.

Maijā ES izklāstīja plānus par “masveida” saules un vēja enerģijas palielināšanu, lai samazinātu savu atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Mērķis bija panākt, lai līdz 40. gadam 2030 % no ES energoresursu kopuma būtu atjaunojami. Ar šo priekšlikumu šis īpatsvars tika palielināts līdz 45 %.

Joprojām šķiet, ka ar to ir par maz, taču tā būtu milzīga pāreja no visa, ko ES jebkad ir zinājusi. "Ir skaidrs, ka mums ir jāizbeidz šī atkarība un daudz ātrāk (nekā mums bija), ko bijām paredzējuši pirms šī kara," maijā sacīja Franss Timmermanss, ES amatpersona, kas vadīja zaļo darījumu.

Kā jau teicu, mērķis bija jau krietni pirms Krievijas kara. Ja ES būtu bijusi ātrāka virzībā uz šo atjaunojamo enerģiju, tai šodien būtu daudz spēcīgākas pozīcijas, lai atbalstītu Ukrainu.

Kas notiek tālāk?

Starp Ķīnas ekonomiku joprojām darbojas zem pilnas jaudas – lai gan, kā Es uzrakstīju par pagājušo nedēļu, izskatās, ka tas atvērsies ātrāk nekā gaidīts – kā arī a smieklīgi spēcīgs dolārs un jau pieminētā enerģijas izspiešana Eiropā, pieprasījums pēc naftas tiek samazināts.

Taču, Ziemassvētkiem tuvojoties, termometra stabiņš turpina kristies. Grūtākais vēl tikai priekšā, taču nav šaubu, ka pieprasījuma kritums no ES par 24% ir trieciens Putinam. Krievijas jēlnaftas aizliegums tagad atkal pagriež uz augšu.