Ķīnas tehnoloģiju uzņēmēji vēlas "de-China", pieaugot spriedzei ar ASV

Autors Deivids Kērtons

ŠENŽENA, Ķīna (Reuters) — ambiciozajam Ķīnas tehnoloģiju uzņēmējam paplašināties ASV kļūst arvien grūtāk.

Pirms 2019. gada bija daži būtiski šķēršļi tam, lai Ķīnas uzņēmums varētu veikt uzņēmējdarbību ASV no Ķīnas. Taču ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās laikā, īpaši pēc tam, kad Vašingtona noteica sankcijas telekomunikāciju gigantam Huawei, dažas Ķīnas firmas sāka veidot galveno mītni ārzemēs, kas varētu palīdzēt tām pievērst mazāku ASV valdības uzmanību.

Tagad daži kontinentālās Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu īpašnieki apgalvo, ka viņiem ir jādodas tālāk un jāiegūst pastāvīga dzīvesvieta vai pilsonība ārzemēs, lai izvairītos no ierobežojumiem un aizspriedumiem pret Ķīnas uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šeņdžeņā dzīvojošais Raiens, kurš atteicās nosaukt savu uzvārdu, baidoties no represijām Ķīnā, saka, ka viņa trīs gadus vecais programmatūras starta uzņēmums ir sasniedzis punktu, kurā būtu dabiski paplašināties ASV – pasaules lielākajā ekonomikā. Viņa uzņēmumam jau ir miljons lietotāju Austrumāzijā un spēcīga bāze Ziemeļamerikā.

Taču viņš ir satraukts par ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdiem un ierobežojumiem arvien lielākam skaitam Ķīnas uzņēmumu, ko ir noteikuši vai ierosina ASV likumdevēji.

"Tas ir ļoti negodīgi," viņš sacīja, nožēlojot, ka konkurenti no citām valstīm, mēģinot paplašināties ASV, nesaskārās ar līdzīgām problēmām.

"Mēs jūtamies kā pildījums, kas ielikts cepuma vidū."

Viņa risinājums? Viņš cenšas iegūt pastāvīgu dzīvesvietu citā Āzijas valstī.

Reuters runāja ar septiņiem tehnoloģiju uzņēmējiem no kontinentālās Ķīnas, no kuriem lielākā daļa ir izglītoti ārzemēs, kuri vēlētos paplašināt savu biznesu Amerikas Savienotajās Valstīs. Visi cenšas iegūt pastāvīgu dzīvesvietu vai pilsonību citur, un lielākā daļa pēta dažādas iespējas, tostarp Honkongu, Kanādu, Japānu, ASV un Singapūru.

No septiņiem uzņēmējiem trīs piekrita, ka tiek identificēti tikai pēc viņu angļu vārdiem, bet pārējie pieprasīja pilnīgu anonimitāti, visi atsaucoties uz bažām par sekām Ķīnā. Viņi arī lūdza, lai viņu bizness netiek detalizēti aprakstīts.

AUKSTĀKI PLECI

Lai gan ASV un Ķīnas spriedze, iespējams, ir devusi jaunu impulsu Trampa administrācijas laikā, kas plaši iekasēja tarifus un noteica sankcijas pret Huawei, prezidenta Džo Baidena laikā berze ir turpinājusies nemainīgi, abām valstīm sacenšoties par globālo tehnoloģiju pārākumu.

Galvenie uzliesmojuma punkti ir ASV mikroshēmu eksporta ierobežojumi un datu drošības problēmas, kuru dēļ ByteDance piederošais TikTok ir aizliegts ASV valdības ierīcēs un Montānas štats. Savukārt Ķīna nesen bloķēja galvenajām nozarēm izmantot Micron Technology produktus un ir centusies iegrožot ārvalstu konsultāciju un uzticamības pārbaudes uzņēmumus.

Ģeopolitiskā spriedze ir radījusi daudz mazāk draudzīgu atmosfēru kontinentālās Ķīnas uzņēmumiem, kas vēlas darboties vai iegūt finansējumu ASV, norāda uzņēmēji un konsultanti.

"Politiskais stāstījums Vašingtonā un daudzās štatu galvaspilsētās ir balstīts uz maldīgu priekšstatu, ka visi Ķīnas uzņēmumi ir saistīti ar Ķīnas valdību un Ķīnas komunistisko partiju un uzņemas no tām virzienu," saka Džeimss Makgregors, ASV komunikāciju konsultāciju uzņēmuma Lielās Ķīnas vadītājs. APCO visā pasaulē.

ASV Tirdzniecības departaments neatbildēja uz lūgumu komentēt attieksmi pret Ķīnas uzņēmumiem ASV.

Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojumā norādīja, ka dažas rietumvalstis vēlas "politizēt tehnoloģijas, liekot šķēršļus regulārai tehnoloģiju un tirdzniecības sadarbībai, kas nedod labumu nevienai pusei un negatīvi ietekmē globālo tehnoloģiju attīstību un ekonomisko izaugsmi".

KĻŪT MAZĀK ĶĪNIEŠI

Bet pat tad, ja paplašināšanās Amerikas Savienotajās Valstīs ir kļuvusi tik daudz grūtāka, tas joprojām ir galamērķis lielākajai daļai uzņēmēju, ar kuriem runāja Reuters. Koncentrēšanās uz vietējo tirgu diez vai ir pievilcīga iespēja, neskatoties uz tā lielumu, viņi piebilda.

Divus gadus ilgā regulatīvā apspiešana Ķīnas savulaik brīvgaitas tehnoloģiju sektorā, kas sākās 2020. gada beigās, kas pandēmijas laikā pārklājās ar drakoniskiem nulles COVID ierobežojumiem, ir izraisījusi viņu vilšanos Ķīnā Sji Dzjiņpinga vadībā.

"Pandēmijas laikā viss mainījās," sacīja uzņēmējs Vilsons, kurš sāka meklēt veidus, kā pārcelt savu programmatūras starta uzņēmumu uz ārzemēm pēc tam, kad Sji pagājušajā gadā uzvarēja bezprecedenta trešajā pilnvaru termiņā.

Viņš sacīja, ka, lai gan nav neiespējami veikt uzņēmējdarbību no Ķīnas, neuzticēšanās starp Vašingtonu un Pekinu ir kļuvusi tāda, ka "maniem darbiniekiem un maniem akcionāriem ir vieglāk, ja es esmu ārpusē".

Ķīnas Valsts Informācijas biroja padome (SCIO) un Ārlietu ministrija neatbildēja uz lūgumiem komentēt dažu uzņēmēju centienus pārcelties uz ārzemēm vai viņu vilšanās izpausmēm Ķīnā.

Uzņēmumi, kas vēlas pārveidot ārzonas un pat "de-Ķīnas" uzņēmumu identitāti, ir kļuvuši par tendenci, sacīja Šeņdžeņā bāzētais Kriss Pereira, kurš vada biznesa konsultāciju uzņēmumu Ziemeļamerikas ekosistēmu institūts.

Uzņēmumi, kas ir acīmredzami mazinājuši savu ķīniešu identitāti, ir tiešsaistes ātrās modes mazumtirgotājs Shein, kas Singapūras uzņēmumu ir padarījis par savu de facto kontrolakciju sabiedrību. Maija sākumā e-komercijas uzņēmums PDD Holdings pārcēla savu galveno mītni no Šanhajas uz Dublinu.

Šeins atteicās komentēt, un PDD neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.

Līdz šim šogad Pereira firma ir saņēmusi aptuveni 100 pieprasījumu no kontinentālās daļas uzņēmumiem, kas meklē palīdzību, lai paplašinātu darbību ārvalstīs. Pereira sacīja, ka viņš daudziem sniedz padomus, kā efektīvi lokalizēties ārzemēs un kļūt par daļu no kopienas, nevis tikai maskēt savu ķīniešu identitāti.

Uzņēmēji sacīja, ka viņus nepārliecina Pekinas paustā atbalsta izpausme privāto uzņēmumu īpašniekiem, un viņi ir nobažījušies par pilsonisko brīvību zaudēšanu. Ambiciozitāte Ķīnā nereti ir saistīta arī ar saišu veidošanu ar Ķīnas komunistisko partiju – šo soli viņi nelabprāt sper, arī daži no viņiem teica.

Tomijs, vēl viens uzņēmējs, ir pārcēlies no Ķīnas uz ārzemēm, jo ​​bija satriekts pēc tam, kad valdības cenzūras pieprasījumi attiecībā uz viņa produktu kļuva pārāk bieži un uzmācīgi, kā rezultātā viņš pārtrauca biznesu.

SCIO neatbildēja uz komentāru pieprasījumu par to, kā cenzūra ietekmē uzņēmumus Ķīnā.

Tomijs tagad dibina jaunu jaunuzņēmumu un galu galā vēlētos pārcelties uz ASV — tas ir par spīti tam, ka ASV muitas amatpersonas viņu ilgi iztaujāja par to, kāpēc viņam bija ASV bankas konts, kad viņš nesen tur bija komandējumā.

ASV Muitas un robežapsardzības aģentūra uz komentāru pieprasījumu neatbildēja.

(Deivida Kirtona ziņojumi; Eduardo Baptistas papildu ziņojumi Pekinā un Keisija Hola Šanhajā; rediģēja Brenda Goh un Edvīna Gibsa)

Avots: https://finance.yahoo.com/news/chinese-tech-entrepreneurs-keen-china-230322791.html