Vienai no desmit mājsaimniecībām eirozonas iedzīvotāju centros tagad pieder kriptovalūta

Otrdien Eiropas Centrālā banka jeb ECB publicēti jaunas aptaujas rezultāti, kas veikta sešās eirozonas zonās; Nīderlandē, Spānijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un Vācijā. Kopā aptuveni 10% respondentu no aptaujātajām valstīm norādīja, ka viņiem pieder kriptovalūtas. No šīs grupas tikai 6% respondentu teica, ka viņiem pieder digitālie aktīvi vairāk nekā 30,000 37 eiro vērtībā. Tikmēr 999% respondentu teica, ka viņiem pieder kriptovalūtas līdz XNUMX eiro.

Visās aptaujātajās valstīs investoriem piektajā ienākumu kvintilē (vai turīgākajiem 20% iedzīvotāju) pastāvīgi bija vislielākais kriptovalūtas īpašumtiesību īpatsvars salīdzinājumā ar citām ienākumu grupām. Patērētāju gaidu aptaujā tika jautāts pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 70 gadiem, vai viņiem vai kādam no viņu mājsaimniecībā piederēja dažādu kategoriju finanšu aktīvi, piemēram, kriptoaktīvi.

Aptauja tika iekļauta jaunajā ECB tajā pašā dienā publicētajā ziņojumā par kriptovalūtu aktīvu pieaugošo ieviešanu, neskatoties uz to riska faktoriem. Kā citē ECB, 56% respondentu nesenā Fidelity aptaujā norādīja, ka viņiem ir zināma ietekme uz kriptoaktīviem, salīdzinot ar 45% 2020. gadā. Palielināta pieejamība kriptovalūtu atvasinājumi un vērtspapīri regulētās biržās, piemēram, fjūčeri, biržā tirgotās parādzīmes, biržā tirgotie fondi un ārpusbiržas trasti, ir veicinājuši impulsu.

Turklāt pastiprināts regulējums tiek uzskatīts par zīmi, ka valsts iestādes atbalsta kriptovalūtu izmantošanu. Kā piemēru ECB minēja Vāciju, kas ļauj institucionālajiem fondiem ieguldīt līdz 20% no saviem līdzdalības līdzekļiem kriptovalūtās. Tomēr ECB ziņojuma beigās uzsvēra, ka, ja turpināsies pašreizējās tendences digitālo aktīvu ieviešanā, tās galu galā radīs draudus finanšu stabilitātei.